Par iepazīšanos uz ielas.

Man ir slikta pieredze ar iepazīšanos uz ielas :D Reiz man saulainā vasaras dienā pieskrēja viens džeks klāt, apbēra ar komplimentiem un teica, ka ļoti gribot iepazīties un gāja man priekšā tā, lai netieku garām :D Par cik nevarēju teikt, ka viņš būtu mans sapņu princis, tad nodomāju var būt labs cilvēks, bet beigās izrādījās dīvainis, kurš mēģināja mani ievilkt katrā stūrī, lai gan teicu viņam, ka tā gluži viņš mani neinteresē :D Pat brīnos kāpēc piekritu :D Laikam domāju, ka likteņa pirksts varbūt... :D

Piedošanu, bet ar urļikiem iepazīties nealkstu un uzlabot demogrāfiju arī ne, tāpēc ignorēju. :D Ar normāliem puišiem arī ir gadījies iepazīties. :)

Nu nez agrāk puiši bija daudz jaukāki un pieklājīgāki, kā arī komplimenti bija daudz patīkamāki! :) pēdējā laikā nācies sastapties ar tādiem tipiņiem ,kad pašai kauns viņu vietā. Ziniet ja man var pateikt "tu izskaties ņemama" ..paldies ,uzredzēšanos! Domājams ,ka katrai meitenei ir gadījies kāds "nejauks" atgadījums , pēc kura meitene vairs nav "sajūsmā" par iepazīšanos uz ielas! :)

Tas pats ar internetu - taču pilns ar visādiem dīvaiņiem, bet ir arī normāli puiši. :)

Pilnīgi piekrītu Karolīne. Man bija tā, ka trolejbusa pieturā pienāca klāt puisis, pateica ''tu esi tā neko, cērtama, iedosi numuru?''. Nu bet protams, ka nedošu. Tas man liekas uzreiz ir tāds tiešs un samērā agresīvs variants, kurš man vienkārši nepatīk. Un es nedomāju, ka man tagad jāuzlabo demogrāfija ar visiem, kuri ar mani mēģina iepazīties. Iepazīstos ar puišiem, kuri liekas interesanti, nevis lecu gultā ar pirmo ''eu, tu esi cērtama'' eksemplāru.

kas ir dīvaiņi?

Ar savu vīrieti ar iepazinos uz ielas.

kas tipa piesienās uz ielas

Tur jau ta lieta, ka ir piesiešanās uz ielas, un mēgināšana iepazīties uz ielas. Divas dažādas lietas.

Ja pēc pieciem "nē" joprojām velkas pakaļ kā sūdu muša, tad ta vairs nav "iepazīšanās uz ielas". Ta ir piesiešanās.

Un vispār - labak iepazīties ar vientuļām meitenēm kafejnīcās.

Es reiz iepazinos ar ļoti jauku puisi uz ielas. Gaidīju autobusu, viņš pienāca klāt un uzaicināja mani uz kino. Bet kad mēs satikāmies atkārtoti, lai ietu uz filmu, viņš teica ka ar kino viņš esot domājis skatīties filmas onlainā viņa dzīvoklī, kopā ar viņa draugiem. Tas bija ļoti nepatīkams pārsteigums. Es atteicos un braucu mājās :(

Vēl bija gadījums... Ne gluži uz ielas, bet pastāstīšu.
Ar draudzeni stopējām no Rīgas uz Valmieru. Apstājās vīrietis ar fūri. Mēs protams piekritām braukt. Izrādās ka aizmugurē ir gulta, kur ir daudz vietas. Viņš teica ja ērtak, tad droši lai iekārtojamies tur. Tā arī darījām. Tad viņš piestāja ceļa malā, un teica ka ir noguris.. Noģērbās un nāca gultā. Mums abām bija ļoti neērti, vienīgā doma bija kā lai ātrāk tiek prom no viņa. Labi ka viņš ātri iemiga, un mēs abas varējām viņu atstāt netraucētu.

Nekad neesmu ticējusi tam ,ka savu vienīgo atradīšu tā vienkārši, satopot uz ielas, tāpēc arī laikam neielaižos garās sarunās ar tādiem. Bet varbūt, tā var aiziet garām savai laimei.

Es parasti papļāpāju, ja izskatās normāli cilvēki, bet tā kā jau veselu mūžību esmu attiecībās, tad arī viss ar to beidzas. Šī diskusija man atgādināja, kā vienreiz trolejbusā viens puisis no laukiem sākumā man jautāja, ko mācos (braucu uz eksāmenu), papļāpājām un, kāpjot ārā, viņš gribēja man uzdāvināt vienu no saviem trušiem ,ko veda mammai latviešu valodas skolotājai uz laukiem :D Trakākais, ka tie truši visu to laiku bija kartona kastē zem krēsla :D Bet nu atceros ar smaidu visu šo it kā iepazīšanos :)

Man draudzene stāstīja par vienu gadījumu. Esot iepazinusies uz ielas ar foršu puisi, iedevusi numuriņu, sarunājuši kādreiz satikties (laikam vienreiz arī satikās pat). Nedēļu vēlāk viņa redzēju to pašu puisi iepazīstoties ar citu meiteni un vēl dažas dienas vēlāk satika viņu uz ielas ar vēl citu meiteni. Acīmredzot puisim iepazīšanās uz ielas ir kā jauks hobijs :)

man ta iepazisanas liekas kaut ka divaini...

Bet varbūt, tā var aiziet garām savai laimei.- nav jau īsti par ko runāt ar svešinieku, ja šitā pienāk uz ielas. :D

Iepazīšanās uz ielas nešķiet nekas slikts, ja pēc izskata sakarīgs čalis un muļķības nerunā. Ir bijuši tādi gadījumi, neignorēju, bet pieklājīgi atšuvu, dodot mājienu, ka esmu aizņemta. Būtu brīva, varētu arī iepazīties. Vasarā uz ielas iepazinos arī ar meiteni, tagad esam labas draudzenes. :)

Kad gaidīju tramvaju man viens piesējās un kko jautāja. Protams,es aizgāju uz citu pieturu.

Man ir sanācis iepazīties "uz ielas" (ak mūžiņās, tas skan tā, it kā kāds dzīvotu uz ielas :D :D).
Man bija reāli besīga diena, gāju tobrīd prom no darba, ar visiem sastrīdējos, todien izdomāju, ka aiziešu mājās un izslēgšu visu apkārtējo pasauli, aizmetīšu prom telefonu uz vismaz 24 stundām.
Mājās gāju gar kino K-Suns, un man pienāca klāt puisis un atdeva biļeti - teica, ka viņš savam čomam nopircis, bet viņam kaut kas atgadījies un viņš nepaspēšot. Filma forša, seanss pēc 15 minūtēm. Un es domāju - kā tā viena pati iešu uz kino. Un teicu - labi, bet tad mums laikam jāiet kopā (biļetes bija nenumurētu sēdvietu). :D
Tā es gāju uz kino ar puisi "no ielas" :D. Pēc tam gājām mazās vakariņās, pāris reižu vēl sazinājāmies, bet neko vairāk man nebija intereses.

Bet tā jau vasarā, piemēram, pludmalēs vai sporta centros sanāk, ka kaut kā iesākas saruna, sapazīstas. Tas gan nav uzreiz kā "iepazīšanās".
Man tomēr kaut kā liekas, ka tie lielie "iepazinēji" uz ielas ir rūdīti parastas kantes piecirtēji. :D Tomēr tā prasti. :D Nu, kā jau meitenes iepriekš minēja te. :)

Dzīvoju pašlaik ārzemēs un te regulāri nāk uz ielas klāt parunāties, iepazīsties utt. Nekas nav pretī, ja puisis ir simpātisks un liekas sakarīgs :) randiņi ir bijuši un viss ok. Kad nesen biju LV arī viens vīrietis pienāca klāt iepazīties un uzaicināja uz ballīti, bet nu tas gan man likās tizli, jo ballīte būtu ar viņa draugiem un viņu bērniem, protams, atteicu, viņš arī likās dīvains :D LV reti, kurš normāls čalis klāt nāk...tikai pasākumos vai kompānijās.