sāp sirsniņa, ļoti...

Šajā situācijā, lai cik tas ir grūti ir jāiemācās piedot un aizmirst.
Mani pašu tēvs nekad nav mīlējis, ik pa laikam uzradies ar mērķi gūt sev labumu - nomierināt savu sirdsapziņu. Skumji:(

Man liekas,ka katrs otrais cilveeks ir "netiishaam sanaaca"

+++ es pati arī tāda biju. Tā kā viena meita jau bija, vecāki otru negribēja, taču sanāca, kā sanāca, sanācu es. :D Nav jau teikts ka viņi mani dēļ tā nemīlēja. Tieši otrādāk.

Arī es biju neplānots bērns, bija nobrieduši taisīt abortu. Manas mammas patēvs pierunāja mani paturēt (drausmīgi skan). Pēc sonogrāfijām daktere teica, ka būs puika, ko tad nu mans tēvs arī gaidīja. Piedzimu es- vilšanās.. Bērnību aizvadīju lielākotiess ar vecvecākiem vai arī viena, dzirdot no tēva puses pārmetumus un skaļus vārdus, ka esmu negribēta un vispār viņa dzīves kļūda, no mātes puses neizjūtot arī kripatu mīlestības (jā, jumts virs galvas bija, paēdusi arī, bet nedod dies, jāpavada vienā telpā ar mani vairāk par 15min).

Saprotu, ka nav viegli, bet, hei, Tu visas dzīves problēmas un trobeles gan savas, gan citu grasies ņemt tik ļoti pie sirds? Tu esi jauna, vēl daudz mācīsies, bet mans silts un mīļš ieteikums Tev- uztver visu vieglāk! Ļauj saviem vecākiem tikt pašiem galā ar savām attiecībām, nejauc tajās sevi, nemeklē žēlošanas grupu, bet gan koncentrējies uz savas dzīves uzlabošanu.

Izturību, veiksmi un cīņas sparu! ;)

Nav jeegas paardziivot,galvenais-esi piedzimusi!
Cepuri nost tavas mammas priekshaa- palikt kopaa un speet miileet veci,kursh licis taisiit abortu, domaaju,ka daudzas nespeetu!

Sūdainu mietu tam cilvēkam, kas tev to pateica (tā arī nepateici, kurš). Acīmredzami tas darīts ar mērķi noskaņot tevi pret tēvu.

Manupraat, pats svariigaakais ir tas, ka vinjsh priecaajaas, ka toreiz to abortu tava mamma neuztaisiija. Paareejais ir pupu mizas un patiesiibaa uz tevi neattiecaas. Taa veel nebiji tu, ko tavs teevs paziist un miil, bet gan mazinjsh asins recekliitis maates dzemdee, taapeec arii vinjam bija tik viegli to pateikt.

Ja tu pasniedz tikai daļu no problēmas, tad cilvēki arī spriež par to daļu. Līdz ar to secinājumi un viedokļi ir tādi, kādi ir...... Bet lai vai kā- galvu augšā!!!!! Vairs tak tevi neizabortēs!!!! Ja jau esi piedzimusi, izaugusi, tad dzīvo, baudi, mīli, mācies, strādā, centies!!!

+++

un kā Tavam tēvam justies tagad ,kad Tu pūties par neko? vai tad viņš pret Tevi slikti izturējās, nepiedalījās audzināšanā, neatbalstīja Tevi grūtos brīžos?
daudzi sabīstas,kad uzzina- mīļotā ir stāvoklī. sievietes pašas svārstās -vajag vai nevajag..un izvērtē visu.
man ar tēti ir lielāka drāma par kuru uzzināju tik pagājušo gadu..nekas..neraudāju, nepārdzīvoju. esmu liela un mani ,kaut kā tādi pagātnes notikumi, sīkumi nesāpina.