Svētdienas pārdomas

bet kādēļ tu gribi dzēst?
man ir vairāk kā 1tk twītu, pēdējā laikā vispār nelietoju Twitteri, apsvero domu viņu kkā deaktivizēt vai nezin ko, bet dzēst man negribas - tomēr tāda savdabīga dienasgrāmata :)

Ko jūs tur rakstāt ?Kaut kādu domu graudus vai arī - es pamodos, es velku zeķes, es eju dušā, tagad es ēdu..

es kaut kā nelietoju un neprasās :D twitter konts ir, ja kas :)

Man arī ir twitter konts, bet es viņu nelietoju :D Kaut kā nezinu ko tur rakstīt..

Man ir twiteris, pati vairs netvītoju, bet tomēr sekoju jaunumiem. :)

Nezinu. Liekas, ka tad mani kāds mistisks spēks atbrīvos no ļaunu cilvēku karmas. (nav jāuztver burtiski)
Nesaprotu, kāpēc man seko 107 cilvēki, bet es vien 10? Citiem interesē mana dzīve, man citu ne.
Reiz man viens cilvēks teica, ka twitter radīts, lai vairotu cilvēku ziņkārību.

Priekškam jūs vispār izmantojat to twiteri?

Bij man twiteris, un izdzēsos, jo arī nezināju ko tur rakstīt. Stulbi rakstīt visiem par savu privāto dzīvi, ka nopirdies utt :D

Vnk, ja tik ļoti gribi dzēst, tad vnk izdzēs :D Ka teikt - nevajag vairs, nelietoju, tāpēc dzēšu. Es tiešām nevaru iedomāties iemeslu, kā pamudināt...
Pati lietoju - nerakstu tur ''pamodos,aizgāju uz tualeti, tagad kasu kāju'' tekstus. Iemetu kkādas jautras epizodes no ikdienas un man twiteris ar blogu savienots, tāpēc tur uzreiz jaunāko ierakstu linki parādās. Ar mūziku dalos, kkādiem iespaidiem. Man patīk. Varu visādus jaunumus uzzināt no tiem, kam pati sekoju.

Twiter ir vienīgais soc portāls, kuru neesmu izpratusi.Izmantot kā reklāmas līdzekli tas būtu kas cits...

Es tiešām nevaru iedomāties iemeslu, kā pamudināt...

Es savukārt tiešām nevaru iedomāties iemeslu, kāpēc vajadzētu pamudināt :D Ja gribi - dzēs, ja negribi - nedzēs.
Pašai twiteris patīk, dažreiz lietoju, lasu citu jaunumus.

Dažreiz smejos pati par sevi, bet es retvītoju, manuprāt, gudru un inteliģentu cilvēku domas vai smieklīgus izteicienus, kā arī citātus, kurus esmu izlasīju kādā grāmatā un gluži vienkārši ir iesēdušies manā galvā.

Mani vispār pat nedaudz pārsteidz šīs pārdomas.. Kas tur ko domāt? Tiešām - ja pati lieto, tad turpini, ja neredzi jēgu - dzēs ārā. Tas nav vitāli svarīgs lēmums, man šķiet

Man gan patīk. Lietas jau ir tik interesantas, cik tu tās padari.
Netvītoju ikdienišķas lietas, drīzāk ekšenus savā dzīvē un atziņas, vai lieku bildes, kuras neiederas instagramā, tāpat arī draugi dari, un ir interesanti lasīt/ skatīties. Dažreiz lasu paziņu plānus, tur piemēram - Forša diena, dodos slēpot. Tad varu nostalkot, pazvanīt, un pievienoties. :)
Ik pa laikam palasu vecos tvītus un atceros visādus momentus, kurus biju aizmirsusi, kā piemēram, trolejbusā piesēdās Dons un sākām runāt par to, kā viņam spiež kurpes. :D Stulbi, bet interesanti.

es kaut kā nelietoju un neprasās twitter konts ir, ja kas

+++

Identiski. Tagad domāju, kāpēc es vispār piereģistrējos, jo pati noteikti neko nerakstu. Tādu opciju pat fcb izmantoju reizi gadā. Nav laikam man tas domāts, kur nu vēl citiem sekot!

Mani vispār pat nedaudz pārsteidz šīs pārdomas.. Kas tur ko domāt? Tiešām - ja pati lieto, tad turpini, ja neredzi jēgu - dzēs ārā. Tas nav vitāli svarīgs lēmums, man šķiet

+++

Daudzas arī žēlojas, ka draugiem solījumu deva, ka neuzturēsies cosmo, vai ar jaunu gadu sāks mazāk laika pavadīt cosmo utt. Nesaprotu laikam īsti jēgu tādiem solījumiem. Ok, ja esi no interneta atkarīgs cilvēks, tas ir viens, bet ja kavē laiku te - pavisam kas cits. Ir dienas, kad man darbu jūra un man pat prātā uz minūti neienāk ieiet cosmo, fcb vai kkur vēl

Es tur rakstu kad eju uz tualeti, kad eju est un kad tusēju :D Stulbums sorry

es zinu šo sajūtu, kad it kā šaubies, bet vienā reizē tā nenošaubījos un izdzēsu draugiem.lv profilu, pēc tam jau aizgāja visādi foursqare, twiteri bija žēl izdzēst, bet es idzēsu savus twiitus, pati netwiitoju un iztīrīju sarakstu ar cilvēkiem, kam sekoju.

Man ir konts twiterrii, bet es tur neeju un netviitoju. Un nelasu neko. Es nezinu. Mani nesaista un es nezinu kaadaa apmaatiibas briidii es tur pieregjstreejos.

Es arī kādu reizi ieeju, uzrakstu un izeju. :D
biju arī nonākusi līdz domai izdzēsties, bet kautkā nesaņēmos.

man tviteri jālieto gribi, negribi saistībā ar darbu, un katru dienu iznāk šausmināties par tiem tvītiem - tipa, tagad ēdu, tagad sēžu matemātikā, tagad starpbrīdis, tagad angļu valoda, tagad kakāju, tagad piržu, utt.
nāk prātā aņuks - Ja cilvēks sarunājas pats ar sevi, viņš ir šizofreniķis, bet ja sarunājas ar sevi tviterī - mikroblogeris. respektīvi, man šķiet, tos tvītus lielākoties paši raksta un paši savus arī lasa, neviens cits. neredzu jēgu lasīt cita rakstīto, ka viņš tagad šēž garlaicīgā stundā, tagad ēd bulciņu un tagad dzer kolu. bet tā ir īsta zelta bedre zagļiem - atkod, kurā mājā kurš tvītotājs dzīvo, izlasi viņa tvītu, ka tagad mājās neviena nav, un ej tik zodz

Es deaktivizēju savu twitter kontu.
To it kā var atgriezt 30 dienās, bet es to nedarīšu...