Diena pieder ģimenes ķildām,bet naktī ķildnieks atkal atrod Mīlestību.Jo mīlestība ir lielāka kā vārdu vējš.Un cilvēks zvaigžņotā naktī atspriežas pret palodzi,kļuvis atkal atbildīgs par guļošiem bērniem, dienišķo maizi un sievas miegu, kura atpūšas tepat blakus tik vāja, trausla un nepastāvīga.
Tevi mīlēt nozīmē piedzimt no jauna.Tev mīlestība ir zināmas krāsas mirdzums, ko Tu reizēm pamanīji viņas acīs, un Tu domā, ka to būs tikpat viegli uzturēt kā lampas liesmu. Dažbrīd visvienkāršākajiem vārdiem, liekas, piemīt tāda vara un ir viegli uzturēt mīlestību.
Mīlas skāvienos cilvēks var patverties ar visu savu pagātni, tagadni, nākotni, mīlas skāvieni saliedē cilvēkus.
Tālumā mēs iedomājamies visu citādi.Aizbraucot šķiramies no tuvajiem ar smeldzošu sirdi un ar dīvainu sajūtu, it kā būtu ierakuši zemē kādu dārgumu. (A. de Sent-Ekziperī)