Esmu viena no tām nenormālajām, kas vīram lika atmest. :D
Situācija bija tāda- kad iepazināmies, abi smēķējām (es tikai ballīšu laikā, ikdienā nē).
Kad viņš uzzināja, ka es pa retam smēķēju, teica, ka neesot smuki, ka meitenes tā dara, viņam nepatīkot, esot slikti veselībai utt.
Es pārtraucu, bet viņš tik un tā turpināja smēķēt ikdienā. Izrunājāmies, viņš mēģināja atmest vismaz reizes 5, bet pēc pāris nedēļām vai mēneša atsāka, turklāt tagad to slēpa no manis, meloja. Lieki teikt, ka pēc smakas to uzreiz ''atkodu''.
Sāku rīkoties nesmuki- tiklīdz atradu kādu cigarešu paciņu, tā uzreiz saplēsu, jo runāšana nelīdzēja- turpināja slēpties. Beigās pati speciāli sāku smēķēt (piespiedu sevi ), jo viņam ļoti nepatīk, ka meitene smēķē- atstāju cīgas, šķiltavas redzamā vietā, bieži teicu, ka jāiet uzpīpēt ... Tad viņš sāka manas ''cīgas'' mest miskastē.
Tad beidzot viņš saprata- teica, ja es ''atmetīšu'', tad viņš arī. Nu jau veiksmīgi gadu viņš to nedara un viss ir kārtībā.
P.S. Viņam tiešām nepatīk smēķējošas meitenes, ja tāpēc atmeta :D