Es jums visiem varu piekrist ,ka normālas un stabilas attiecības nevar tik vienkārši izjaukt. Viss ir ļoti vienkārši, ar savu bijuši biju pazīstama no bērnu kājas, mūsu ģimenes ir ļoti labos draugos, vēl joprojām ir. Sākām satikties ,kad iestājāmies vienā augstskolā. Tā nu,kā jau iepriekš minēju izmocijām tos 3 gadus. Lieta tāda,ka māte mana komunicē vēl ar manu bijušo. Viņas acīs viņš ir un būs zelts. Problēma ir tāda,ka māte pēc šķiršanās kontrolēt cenšas mani. Zvanās man katru dienu, jautā kur biju un kāpēc, kāpēc daru tā un ne citādāk. Vispār stāsts ir ļoti garš un sarežģits. Ar savu tagadējo draugu ir 13 gadu starpībā, manai ģimenei tas šķiet nepieņemami, viņiem škiet ,ka viņš mani uzmanto utt. Ļoti nejauks starpgadijums gadijās man šajos ziemassvetkos ,mēs svinējām ziemassvētkus pie mātes manas , es beidzot izdomāju savu ģimeni ar manu jauno draugu iepazīstināt, mēs atbraucām bijām sagatavojuši dāvanas utt. Mans draugs bija speciāli sagatavojis īpašu dāvanu manai mātei , protams, kad viņš sniedz dāvanu un ziedus manai mātei.....neviss mana māte pateica paldies, bet uzdeva viņam jautājumu, kas viņš nevarot atrast sava vecuma sievietes. No kauna gribēju ielīst zemē, vakara gaitā varēja just priedzi ,māte šad un tad kaut ko indīgu pateica, palikām līdz nākamajam rītam pie manas mātes . Kad devāmies prom un atvadijāmies mans draugs teica mātei : „ uzredzēšanos” ,māte izpļāva tādu frāzi „ cerams,ka nē” . Es biju šokā , kā var ar tādu naidu izturēties. Protams,kad atbraucām mājās ar draugu izrunājāmies,un viņš bija tik ļoti saprotošs un teica,ka neņem to visu pie sirds, tajā pašā vakarā māte man pazvanija un nolasija lekciju , pēdējie vārdi manī uzsita tādu dusmu tie bija šādi „Nu jā arī Robertiņš(bijušais)domā,ka viņš tevi izmanto ,jo tu esi jauna un skaista, bet drīz viņš tevi pamestīs,jo atradīs vēļ jaunāku nekā tevi .” Es vairs nevarēju un pateicu,lai liekas mierā,ka tā ir mana dzīve un es būšu ar ko es vēlos būt, beigu beigās sastrīdējos ar māti ,ļoti smagi. Tagad mani radi man pārmet ,ka esmu nepateicīga ,kā es tā varu izturēties pret māti. Nu lūk jūs apmēram saprotat,kas notiek manā dzīvē! Es mīlu savu māti ,bet pirms Roberta viņa nekad tāda nebija , viņa bija kā mana labākā draudzene, tagad mūsu attiecības ir kā sunim ar kaķi. Roberta arī diezgan bieži piezvana , vienmēr atrod kaut kādu iemeslu , ir pat uz darbu atnācis , mums arī ir ļoti daudz kopīgu draugu ,un arī šī iemesla dēļ ir jāredz šad un tad viņš. Kā jūs noprotat, iepriekšējās attiecībās Roberts ar māti ir uzdarbojušies. Roberts ir tik ļoti manai mātei saskalojis smadzenes, un kā lai es to visu tagad vēršu par labu,es nemaz nezinu!