Ar puisi esmu kopā teju jau pusotru gadu, bet vienalga esmu ļoti greizsirdīga. Viņa raksturs, attieksme patiešām ir burvīga, labāku nevar vēlēties, ne reizi nav bijusi situācija, kad viņš mani būtu nokrāpis vai pat kaut kas tuvu tam. Viņš ir noslēdzies citām meitenēm, neviena neeksistē, mīl mani, cik vien maksimāli iespējams. Tik daudz reizes esmu saniķojusies un uzsākusi konfliktu, no kura viņš vienmēr mūs abus brīvi izvelk, vienmēr panāk pretī, viņam ir ideāla pieeja man. Bet nu šovakar atkal uzsāku strīdu par neko. Es vienkārši kļūstu greizsirdīga pat par sīkumiem. Tiešām bailes viņu pazaudēt. Ko man darīt?
Un vai tiešām tā var būt, ka puisis neskatās uz cita sievišķā dzimuma pārstāvēm, maksimāli ignorējot?
122
