Ance- foršs Tev bebuks..bebuki vispār forši.
māsa strādā par oficianti. Viņa man tāda pieklājīga un smaidīga, darbu ar problēmām nejauc. Stāsta: apkalpo galdinu, jauka gimene. Viņiem dēliņš. Viņš visu laiku smaida, paldies, lūdzu. Pieklājīgs..nu tik, tik, ka pilnīgi prieks. Māsa aizgaja līdz kasei, pāri galdam vareja redzēt tā mazā ģimenīti. Māsa turpina puišelim smaidīt. Un ko šis, smaida, smaida..un turpinot smaidīt parāda viņai vidējo pirkstu. Māsai žoklis līdz zemei. šociņš. Mazais uz mutes (vai pareizāk un plaukstām?) nav kritis, pēc brīža, jorpojām smaidot, parāda īkšķi uz augšu (ok). Kā es smējos :D
par ances klipiņu, atcerejos: vīram saku, ka taisos uz "Mio" - viņš man uz "Mīmo", es- nē uz "Mio", tā mums pagāja krustojums :D