Es 2 diennaktis staigāju domīga. Pirmā grūtniecība man beidzās nelāgi, tad nu galvā bija 100 domas. Guļam vakarā, es skatos uz sienu... šis man saka: oi, šoziem aizvedīšu tevi uz kalnu un tur tu iemācīsies slēpot. Es saku - es ļoti ceru, ka man viss būs ok un tev šī iespēja tomēr paies garām. Šis klusē, klusē... klusē, vēl klusē. Paskatās uz mani - es smaidu. Mīļā, tu esi stāvoklī??? :D