Duplicity, es droši vien šūšu kleitu, jo esmu iedomājusies ko tādu, kas nav nevienā salonā. Esmu izčekojusi visu iespējamo un nekas nav manā gaumē, bēdīgi:-/ šūt jau arī drusku bail, ka beigās būs izcūkots audums un darbs, bet man nesmuki izskatīsies. Viss ar tām kāzām sarežģīti. Tā vietā, lai domātu par baznīcu un fotogrāfu, es sēžu un skatos, kādas varētu pagatavot dekorācijas, kur iegādāties sīkumiņus un iespējamās atrakcijas:-D
Kā lai cīnās ar vēlmi izpatikt citiem? Visu laiku domāju, ka man citu vēlmes un domas ir vienaldzīgas, bet, kad vecāki pasaka, ka viņus mūsu izvēlētā svinību vieta ne līdz galam uzrunā, tad gribās pamatīgi sabēdāties:'-( varbūt man šodien vienkārši ir slikts noskaņojums, bet braucot mājās no vecākiem, tiešām gribējās raudāt. Lai jau arī neko sliktu neteica un nekritizēja, gribējās jau, lai pašiem tuvākajiem viss patīk tik pat ļoti, cik mums:-(