Es kleitu nevienam neesmu rādījusi, to zin tikai vedējmāte jo kopā gājām pirkt. Manējie arī ne tikai par tradīcijām, bet gan par visu ko ik pa laikam paņaudēja. Tētis pat man mēģināja iestāstīt, ka mašīnas lentas taču viesiem nav vajadzīgas, mamma centās iestāstīt, ka kurpēm ir jābūt baltām, jāprecās ir noteikti viņasprāt labākajā baznīcā, jo otrajā mācītājs ir vispār kaut kāds āpsis, alkohols ir vajadzīgs vairāki veidi nekā mums būs un kāpēc mēs vispār naudu tērējam uz lietām, kas vispār nav vajadzīgas. Tā itkā mēs viņiem to prasītu.
Tādi nu ir tie vecāki brīžiem, tāpēc es, lai nebojātu attiecības, visu burtiski turu noslēpumā.