Šausmas! Es nevaru iedomāties, ka es varētu kā viņa tik pacietīgi nosēdēt un sagaidīt līdz beigām to burvīgo deju. Jau pie tā kritiena es pateiktu viņam, ko domāju (nu, ne jau tur baigi salamātu, gan jau viņam nebija dienas plāns piedzerties līdz tādam tuņķim, bet, nu, es ieteiktu citā reizītē man to deju parādīt utt.), un, ja vēl nesaprot, vienkārši pieceltos no tā krēsla un aizietu malā. Un negribētu, lai kāds no draugiem tādu video k kur publicē, fuj.
Oij, ballīti es arī gaidu!(l) Bet vispirms jāsagaida tās ballītes svārki. :-D