Mums nekādu īpašu solījumu nebūs. Sākumā es draugam ierosināju, varbūt mums ceremonijai vajadzētu rakstīt savus tekstus, ko teikt...bet ideju ātri vien atmetām, jo sapratām, ka neesam droši, vai spētu uzrakstīt tā, lai neizklausās pēc saldas, banālas klišejas. Tad nu palikām pie klasikas, kur mācītājs pasaka tekstu un mēs vnk pasakām ''Jā''. Vienkārši un mūsu gadījumā noteikti būs efektīvāk nekā ja mēs rakstītu kko savu, kas beigās neizdotos. Ja mēs būtu droši, ka varam uzrakstīt perfektu solījumu, kas stāv tālu no banalitātēm, tad noteikti rakstītu paši jo idejiski tas ir super, bet... mēs neesam tik radoši ar vārdiem(mums vairāk ir - iekšā ir, bet ārā nenāk :D Grūti savu mīlestību vārdos ietērpt.).
Šodien ieraudzīju mūsu svečturus - super. Tiesa, uzreiz atmiņā atausa tā Sex and the city sērija, kur Eidens gribēja Šarlotei uz vienām kāzām kkādu soliņu taisīt - no diviem dažādiem kokiem utt. Tādi izrādās ir mūsu svečturi - no diviem dažādiem kokiem, sapludināti kopā.
Mazāk priecīga biju par gredzenu paliktni - tas no smukā kvadrāta palicis par apli...es pat zinu, kas tur ar pašdarbību nodarbojies man aiz muguras...tagad nezinu ko darīt - prasīt jaunu un kvadrātu, vai ņemt to pašu apli. It kā jau smuks, bet...aplis. Tas nav oriģināli....