Man bija tā, ka pirms saderināšanās biju aptuveni izdomājusi, ko un kā gribētu. Visādas bildes sameklējusi un tiešām biju pārliecināta, ka tā būs. Kad saderinājos un sāku reāli skatīties, sapratu, ka ir jāskatās uz to, kas vispār pārim piestāv, cik daudz ir cilvēku un kādas ir iespējas.
Piemēram, es biju iedomājusies vienu viesu namu tālu Vidzemē, bet no manas dzīvesvietas tas ir 3 stundu brauciens. Es negribu likt visiem visiem tik tālu braukt, tāpēc nācās skatīties kaut ko tuvāk. Tad nu atradu stundas brauciena attālumā pietiekami lielu vietu, bet pilnīgi citādāku, nekā biju iedomājusies. Bet man patīk. :)
Par krāsām - biju iztēlojusies toņu gammu, jo ļoti saista vēsie dabas toņi. Bet man tie nepiestāv! Pēc izskata esmu rudens tipa cilvēks, tāpēc man ir jāskatās uz siltākām krāsām. Tad nu arī tur viss pilnībā mainījās. :D
No sākuma domāju, ka varētu bez nakšņošanas taisīt. Bet tad nodomāju - cik neforši būtu, ja pēc pusnakts ballītei būtu jābeidzas... Nē, nē, būs ar nakšņošanu un dejām līdz pieciem rītā! (l)
Par to, cik daudz viesu... No sākuma gribējām tuvāko lokā, bet pēc tam sākām domāt par visiem draugiem un citiem ģimenes cilvēkiem... Tad nu atmetām ar roku un aicināsim visus. Kāzas tomēr vienreiz mūžā, un es gribu, lai pēc gadiem, kad mani bērni jautā, kādas bija kāzas, es varu izvilkt lielu albumu, kur daudz bilžu ar lielu ģimeni un skaistām atmiņām. (l)
+ Protams, skaisti izskatās visas "pinterest kāzas", bet es zinu, ka man no tā visa būs ļoti maz. Kurš pēc gadiem atcerēsies, kādas dekorācijas bija uz galda, kādi puļķīši bija sasprausti zemē ceremonijas vietā un cik skaisti iekārtota bija sagatavošanās vieta. Tas viss nav tik svarīgi. :)