Man principā viss ir sapirkts, sarunāts un sakārtots. Šodien biju vēl aiznesusi nedaudz paplatināt gredzenu jo tomēr nedaudz par ciešu un iegravejām vārdus un datumu. Sestdien izbraucām visu maršrutu no baznīcas līdz viesu namam, iekļaujot visas pieturvietas, lai precīzi uzņemtu laiku, braucot ar ātrumu, ar kādu tas būs iespējams braucot ar izdekorēt mašīnu (ne ātrāk kā 90km/h). Vakar tikos viesu namā ar dekoratori un ēdinātājiem, visu forši izrunājām un esmu apmierināta ar cilvēkiem, ar kuriem mān jāsadarbojas, jo es redzu, ka viņi tiešām prot savas lietas un ir īstajās vietās.
Jānopērk vēl ir uzdzeramais, nedaudz brendijs un rums, man maiņas kurpes, draugam kurpes otrajai dienai un krekls. Rīt eju meklēt laulību apliecības vāciņus un pie šuvējas vēlreiz mērīt kleitu jo mēs viņu atšujam pa bišķiņam, no sākuma apakšējo kārtu un tad skatīsimies cik daudz tillu griezt. Pamazām jau pa māju ienēsāju kurpes.
Dienas plānu kartes arī top, šampju etiķetes salīmētas (starp citu, teicu, ka pastāstīšu sīkāk - vecās kasījām nost ar tādu kā papīra nazi, tikai stiprāku, nāca nost ideāli, tikai asmeņu jāmaina bieži, nomazgājām un tad ju līmējām virsū jaunās, kuras bija jau sagatavotas kā uzlīmes).
Visu jau pamazām vedam dekoratorei, šodien svecītes arī vēl iepirkām. Vecākiem dāvanas ari sagatavotas, rīt jānes iesaiņot. Priekšā vēl nepatīkams process - sēdvietu plāns un guļvietu plāns. Visi principā ir apzināti un noskaidroti, tikai izskatās, ka mans vrālis neieradīsies, bet es ar to ju rēķinājos, nu neko. :-/
Katru dienu izdaram kaudzi ar darbiņiem un dienas beigās ir patīkama sajūta, ka viss smuki rit uz priekšu. Vēroju laikapstākļus, šodien jau sola manā diena lietu, bet vismaz ne karstu. Nu es ceru, ka lietus tomēr izpaliks. :-)
Palēnām uznāk patīkams satraukums, bet tikai par to, ka nu beidzot es būšu sieva, vai arī drīzāk par to, ka mans draugs beidzot būs mans vīrs. Jau tagad sāk gribēties viņu tā saukt jo gan ēdinātāji, gan citu iesaistītie organizētāji viņu jau tā sauc, tik patīkami. :-)
Par plānošanu runājot, arī es ilgi slinkoju un lēnām sākām rīkoties tikai novembrī, tad norezervejām lielās lietas un līdz martam atkal es pierimu, jo skolā bija eksāmeni, bet ar vedējmātes palīdzību, mums viss raiti un nesteidzīgi rit uz priekšu.
.jpg)
2870
