KĀZU BEZTĒMA_ Līgavām, vedējiem u.c.

Tavā gadījumā? Tu precies vai kā?

Māsīca, ko jau minēju šeit.

Aa nu tad māsīcas, ne Tavā, apjuku. :-D
Tu arī minēji par tuvāko nodaļu un ceremonijas vadītāju, ne mācītāju. No dzimtsarakstu nodaļas jau var laulāties jebkur, tas nav saistīts ar baznīcu vispār.

Wallee, tagad samulsināji, nu tad jau redzēšu, kas tur būs, varēšu pastāstīt pēc tam. :D

MoonLady sāc ar to, ka piezvani sava novada dzimtsarakstu nodaļai un uzzini. Nebūs vairs jādomā. Vai vismaz pasaki te, kurš novads tevi interesē. Varbūt kāda atsauksies.
Bet jā, varianti ir, piemēram, mācītājs. Tikai nāksies iet pie viņiem kursos.
Vispār maz esmu dzirdējusi, ka atsaka laulāt ārpus telpām.. lielākajai daļai novadu savās mājaslapās ir norādītas arī izmaksas izbraukumu ceremonijām.
Par jumtu virs galvas - arī neesmu dzirdējusi, ka nelaulā, jo jumta nav..
Es varu pateikti tikai par Koknesi - laulā ārpus telpām (arī bez jumtiem) un ir ļoti pretīmnākoša un jauka vadītāja.

Ko vilks/vilka jūsu vīrieši kāzu rītā? sievietēm baigi viegli - uzvelk halātu un ir smuka :D

duplicity, mēs laulājāmies luterāņu baznīcā, bet mums bija obligāts nosacījums, ka jābūt iesvētītiem, lai varētu mūs laulāt. Tad nu kopā gājām iesvētes kursus, vīrs arī pie reizes tika kristīts.

ja nu kāda no līgavām meklē pērļu aksesuārus savam tēlam, tad no visas sirds varu ieteikt to darīt šeit - http://www.pearls4us.com/ . Nopirku auskarus dienu pirms kāzām, izvēle milzīga un cenas krietni draudzīgākas kā Upes Pērles veikalos.
:)

AHHHH!!!! Mani šodien ir izbesījusi mana topošā vīramāte un līgavaiņa brālis!
Par kāzām maksājam mēs, un jau sākumā pateicām abām ģimenēm, ka esam pateicīgi, bet nevēlamies, ka viena vai otra puse iesaistās ar līdzekļu piešķiršanu.
Manas ģimenes pusei ir viedoklis, ka tās ir mūsu kāzas, un varam tajās darīt ko un kā gribam, un arī varam maksāt cik par tām gribam.
Līgavaiņa ģimene jau no paša sākuma bija pret kāzām, ka vajagot tikai sarakstīties. Kad uzstāju, ka tās ir mūsu kāzas un taisīsim kādas gribam, sāpūtās.
Tagad viņa man paziņo, ka ir saaicinājusi savas māsīcas. Kaut gan pa šiem ntajiem gadiem neesmu viņas redzējusi. (+ sāpīte par to, ka vietu dēļ daudzi palika aiz svītras, ko tiešām gribēju uzaicināt)
Visvairāk tracina, ka nekas viņai nepatīk - ne krāsa, ne ielūgumi, ne vieta. Viss ir tikai naudas izšķiešana un visu var izdarīt/sameklēt lētāk - kāpēc vajag viesu namu, ja var viņu lauku mājās? Kāpēc vajag ēdinātājus, ja abas mammas varot pagatavot visu? Kūku pa 15e/kg viņa nemūžam nepirktu - viņa var izcept pati un daudz gardāku! Vai veikalā var sapirkt dažādas un katra gaumei.
Un brālis ir tieši tāds pats - māca ko un kā pareizāk vajag - kaut gan pats nav precējies, bet toties zina kā IR LABĀK.
Pēdējā dusma ir par to, ka abi apvainojušies uz mani, ka es viņus nekur neiesaistu! Bet kā es varu iesaistīt, ja to, ko palūdzu, noliek, stāsta kā vajag labāk/lētāk un pat izdara pretēji tam, ko lūdzu.
Un arī uz līgavaini esmu mazliet dusmīga, jo viņš uzstāj, lai kaut kā iesaistu viņus abus. Reāli dažbrīd jūtos kā pret sienu :-/
Sanāca baigais palags, bet gribējās to izlikt, un uzklausīt kādu viedokli no malas..

SAMERA, kā es tevi saprotu. Tieši tāpēc es ar savu līgavaini izvēlējāmies visu darīt nevienam neko nesakot. Kāzas ir nākamgad maijā, ielūgumus dosim Ziemassvētkos. Visi ir informēti,ka kāzas būs, taču neko vairāk nezina - kas,kur,ko, kā notiks. Jo mēs gribam,lai tā ir mūsu diena, nevis mana trakā vīramāte visu dara. Viņai arī patīk visur ielīst un uzspiest savu viedokli.
Pēc pieredzes saku,ja mammas gatavos ēdienus kāzām, tad viņas svētkus neizbaudīs. Mana mamma galīgi nebija sajūsmā mana brāļa kāzās, viņa bija pārgurusi no cepšanas, vārīšanas, šmorēšanas. Tas nav reāli, ja nu vienīgi, ciemiņu skaits ir mazs.

Mēs jau tā nevienam neko nesakām, un tad abi sapūšas - ja jau tādi noslēpumi, tad varbūt neaiciniet mūs vispār!
Par to, ka mammas kaut ko gatavotu, pat netiek izskatīta tāda doma. Gribu atpūtušās un priecīgas mammas, nevis nogurušas, jo viesu būs daudz.

Es arī Tevi saprotu un Tavā vietā arī būtu dusmīga.
Mūsu ģimenes par kāzām uzzināja diezgan laicīgi, bet nebija viedokļu uzspiešanas, jo tāpat mēs darītu kā gribam. Ieteikumi ir viens, bet bāzties iekšā ar savām idejām ir nepieklājīgi.
Uhh, un ja kāds uz savu galvu saaicinātu viesus, tas būtu pēdējais piliens manai pacietībai.
Es Tavā vietā par kāzām ne vārdu vairs neteiktu.

Es saprotu, ka gribās iesaistīties, bet nu visam ir robežas.

Parunā ar līgavaini. Pasaki, ka tu neesi apmierināta ar šādu situāciju. Lai viņš parunā ar savu mammu un brāli. Nemanāmi "uzspied" savu viedokli, pasaki,ka vēlies,ali viss notiek tā, kā tu vēlies, nevis kā grib citi. Līgavainim jau vajadzētu to saprast,ja palūgsi.

Uhh, un ja kāds uz savu galvu saaicinātu viesus, tas būtu pēdējais piliens manai pacietībai.

+
Šito es nekad neesmu sapratusi. Nu, kā var kāds viesis iedomāties aicināt vēl kādus cilvēkus? (s):-/ Man jau šķiet loģiski, ka jaunais pāris izvēlas, ko aicināt, un tikai tiem cilvēkiem iedod ielūgumu. Tā ir gandrīz tā kā ieejas biļete pasākumā...
Samera, centies neļauties provokācijām un viņu "uzmestajai lūpai".
Es ceru, ka man tādu situāciju nebūs. Lai gan, varbūt arī būs, jo neviens vēl nezina, ka uz kāzām mazi bērni netiks aicināti. Tad varētu būt cepšanās... Bet es teikšu - ja nepiekrīti noteikumiem, tad nenāc. Viss. :D

Es neļaujos emocijām par viņu uzmestajam lūpām un apvainošanos, bet turpinu darīt pa savam, kā rezultātā viņi abi vēl vairāk sāk cepties, un zvanās līgavainim, lai viņš tak darot kko, jo es nesajēdzu, ko daru.
Sākumā viņš mani aizstāvēja, ka tās ir mūsu kāzas un es varu darīt ko, kā un pa cik gribu, bet tagad viņš ir ieņēmis neitrālu pozīciju, un uz abām pusēm ir tikai - ko jūs varat ņemties? Nevarat kā pieauguši cilvēki par kko vienoties?! Vai viņiem nav vienalga cik iztērēju un vai man tiešām grūti ir viņus kkur iesaistīt!?
Aiiij :-/

Njā... nepatīkami no līgavaiņa puses. Zinu, ka šie vārdi neko nemainīs, bet - kāda citiem ģimenes locekļiem (viesiem) starpība, kādas būs jūsu kāzas? Viņiem ir tikai jāierodas... Ai, man pat no šīs situācijas dusma piemetās. Gribas mesties aizstāvēt līgavas. :D

Ārprāts! es no šitādām šausmām arī baidījos, bet mums par laimi nenācās saskarties ar to.. Bet kaut kāda viesu aicināšana ir vnk psc. Nu līgavainim gan būtu jāspēj nolikt pie vietas savus radus.
Lai veicas nesajukt prātā un galvenais ar topošo nesakašķēties šitādu kaitinošo lietu dēļ!

Šausmas! :-O :-D Zinu, ka es esmu riktīga skabarga pakaļā, bet nu, ja uz manām kāzām kāds atļautos saaicināt kaut kādas nepazīstamas māsīcas, es nostādītu fakta priekšā - zvani, atsauc ielūgumu, nekādas māsīcas redzēt negribu un iekšā nelaidīšu! Ja nē - raujam stopkrānu, kāzu nebūs.
Godīgi sakot, es ļoti baidījos no tām stulbajām pamācībām no sērijas "kā nopirkt kotletes lētāk" un "maijpuķītes līgavas pušķī nes nelaimi", tas bija mans ļaunākais bieds pat no laikiem, kad man vēl nebija līgavaiņa un vispār biju brīva. Pret šo risku nodrošinājos - retais cilvēks ir informēts par manām kāzām (ja neskaita cosmo :-D ).

Piebildīšu, ka ne aiz kaut kāda naida pret vīra radiem vai nevēlēšanā redzēt māsīcas, bet gan principa pēc. Nepazīstot cilvēku, varbūt grūti spriest, bet es to uztvertu kā vēlmi jauno vedeklu pakļaut zem vīramātes tupeles, un to nu es neļautu nekad. Ja skatāmies tīri fiolosofiski un nedaudz banāli, latviešiem ir tīs godi - krustabas, vedības un bedības. Savās krustabās cilvēks diez ko nevar noteikt toni, jo ir mazs (mūsdienu salīdzinājums - mēs neizvēlamies, kurā bērnudārzā iet, kādu lācīti vilkt mugurā, vai bilde ar zaptainu muti nonāk mammas FB vai nenonāk, utml.), bedībās ne tik mēs neizvēlamies, kas ceps kotletes un vai kapos būs pīrādziņi. Kāzas ir vienīgie lielie svētki, kuros parādi ir iespēja diriģēt pašam pasākuma vaininiekam, un man šķiet šausmīgi egoistiski un pat nepieklājīgi pamācīt un mēģināt kaut ko ietekmēt. Es pat apvainojos uz draudzeni, kura mani sāka pamācīt kāzu kleitas izvēlē, lai gan pati nav precējusies.
_
Tādā ziņā mēs ar topošo vīramāti labi sadzīvojam - es nenesu viņai ārā smadzenes (lai gan būtu, par ko), viņa pretī nenes smadzenes man. :-D Cik zinu, ar otru vedeklu viņai reizēm gadās domstarpības.

Gan mani gan drauga vecāki arī centās mūs pierunāt, lai mēs izaicinām uz kāzām vēl šādus tādus radus, ar kuriem viņiem attiecības ir labs, bet mums īsti ar viņiem nekāda kontakts nav, tik cik šad tad sanāk kādos svētkos satikties. Tad nu mēs uzreiz pateicām - nekā nebija, mēs aicinām tikai tos, ar kuriem paši mēdzam uzturēt kontaktus un mani īsti neuztrauc vai kāds uzmet lūpu vai nē. Nevajag man manās kāzās cikvēkus, kuri man dzīvē nav nozīmīgi.
Abas mūsu mammas ar vēl šad tad piekomentēja ko man vajag labāk darīt, vilkt, pirkt utt., bet es vienkārši pārstāju stāstīt. Neko konkrētu nestāstu, palīdzību negaidu, bet arī ne praidu to, ka vien tā nav uzbāšanās ar savu viedokli.
Vēl mani vecāki visu laiku piesienas ar naudas palīdzēšanu. Mums nauda ir, viss ir iekrāts un noteikti nekam nepietrūks, bet viņi tik ļoti grib iesaistīties ar šo palīdzēšanu, ka tas jau ir apnicis. Mana atbilde visu laiku ir - mums neko nevajag, viss ir nopirkts un samaksāts.
Bet vispār es no sākuma arī ļoti pārdzīvoju par šo traki iesaistīšanos jo pirms vairāk kā gada, kad mēs vēl nebijām neko sākuši plānot, drauga mamma jau bija uztaisījusi viesu sarakstu un sāka meklēt mums viesu namu. :-D Draugs toreiz viņu atsēdināja un teica lai nomierinās, viņa nedaudz uzmeta lūpu, bet ar drauga māsas palīdzību, viņa sēž klusi un mierīgi. :-D