KĀZU BEZTĒMA_ Līgavām, vedējiem u.c.

Lola1 kur svinējāt? Kas bija Tava vizāžiste? (l)

Kamēr uzrakstīju, kaut kas nobruka, būs jums jāpagaida turpinājums, piedodiet :-D
Ray, svinējām Liepājā, vizāžiste bija Agnese Meļķe.

Vecmeitu ballīte ir nosvinēta, ļoti superīga diena bija (l)
Tagad ar uztraukumu gaidu kāzu dienu,dažas lietas jau sāk iet greizi, kā nav plānots, bet, cerams tas arī viss :-D

Jums kādai bija pašapkalpošanās bāriņš. Es tādu gribu, bet nevaru saprast, cik liels bardaks tas būs. Kam lai uztic uzraudzīt, lai pudeles pilnas?

Mums bija bāriņš. Īstenībā ļoti forši, jo pirmkārt pudeles nav jātur uz galdiem, otrkārt cilvēki nesēž visu laiku uz vietas. Tur bija sava veida jautrība, jo dažiem atklājās talanti kokteiļu taisīšanā. Mums gan bija sagatavots plakāts ar kokteiļu receptēm, tā ka principā ikviens varēja pašapkalpoties, bet tāpat vakara gaitā bija kādi 4 -5 cilvēki, kas tajā bāriņā tusējās un taisīja kokteiļus arī citiem. :) Bardaka īsti nebija.

...turpinājums manas dienas stāstam...
Ap plkst. 13.00 sākās panika, jo mūsu vedējtēvam un lieciniekam sākās ķibeles ar automašīnām. Rezultātā viņi pārkāpa visus ātruma ierobežojumus, lai būtu klāt laikā.
Pirms plkst. 14.00 devāmies uz ceremoniju, uz kuru, šķiet, beigās teju paspējām.
Ceremonija bija īsa – ar pirmo tostu un fotografēšanos varēja būt kādu stundu gara. Vecāku sveikšanas brīdī mamma, kura bija solījusies neraudāt, sēdēja asarainām acīm. Zagsa tantei izdevās arī ļoti maigi un delikāti pieminēt vīra vecākus, kuri arī priecātos par šo dienu. Tas brīdis gan vīru un viņa māsu aizķēra sāpīgi.
Pēc ceremonijas piestājām mājās, lai noliktu ziedus. Sētā radās goda vārti – sirsnīgi no mūsu drauga mammas puses. Uzsvars uz to, ka vīrs beidzis mūzikas skolu, bet es – mākslas skolu.
Pēc tam aizbraucām uz kapiem nolikt ziedus vīra vecākiem un ar pašiem tuvākajiem devāmies uz Liepāju.
Vedēju ieplānotais maršruts mazliet nojuka, jo nācās piestāt Grobiņā. Rezultātā pilsdrupās sanāca ilgāka pasēdēšana – fotosesijas ar viesiem, pēc tam arī divatā.
Liepājā mūsu apstāšanās punkts bija mīlestības koks kanālmalā, kur vīrs pieslēdza atslēgas ar mūsu vārdiem, kā arī metām kanālā olas un naudu.
Tā kā vēl bija pusstunda laika līdz vakariņām, aizbraucām līdz jūrai, kur tapa vēl dažas fotogrāfijas. Un tad sekoja pārsteigums – līdz kafejnīcai mūs aizveda velorikšās, skanot Līvu dziesmām. Tas bija super!
Kaut arī kafejnīcā bija rezervētas vien 3 stundas, vedēji bija noorganizējuši muzikantu. Tas bija kaut kas kolosāls! Viņš bija iemācījies vienu no mums mīļām dziesmām, kuru nodziedāja pirmās dejas laikā. Un tas bija otrs brīdis tajā dienā, kad vīram acīs bija asaras... Nekad nebiju domājusi, ka savās kāzās gribēšu dejot, jo dejot neprotu. Bet paķēra! Muzikants bija arī sagatavojis dažas aktivitātes un pārsteigumus dziesmu formātā.
Pēc vakariņām vēl aizbraucām pie jūras pasēdēt, kur tā izpūta, ka šodien kakls sāp.
Otrajā dienā mums tapa dārza svētki ar radiem. Īstenībā otrās dienas svētkus rīkojām omītes dēļ. Parasti omei ir grūti ilgi ciemoties veselības dēļ, bet palika labu brīdi pie mums. Viņa vairākas reizes atkārtoja, ka šīs ir pirmās mazbērnu kāzas, ko viņa redz, tad es sapratu, ka tā noņemšanās bija tā vērta. Uz ceremoniju viņa nebija, kaut gan tajā rītā jau gatavojās, kļuva slikti un nācās palikt mājās. Tad izmantojām izdevību un nofotografējāmies ar omīti vismaz turpat dārzā.
Viesiem bijām sagatavojuši arī dāvaniņas – katram pārim (jo gandrīz visi bija pa pāriem) tika magnētiņš ar mūsu izvēlētu simboliku. Kuram nebija pāris, tam, protams, atsevišķi.
Nu tā kaut kā... Nekā grandioza, bet tajā dienā viss likās īpašs. Vedēju un liecinieku lietu bijām nedaudz sarežģījuši – liecinieki bija mans brālis un vīra māsa, bet vedēji – vīra māsa ar savu draugu.
Par vīru saukt ir viegli, bet pie uzvārda gan grūti pierast.

Lola,redzèju jùs! Notauréju arī! :-D
Vìrs man kautrìgs,tad nu maz taurèja. Es bùtu vairák notaurējusi! :-D
Bet vsp prieks! :-)
un es tik ĺoooti gaudoju savās kāzàs,kad mùs pasludināja par vīru un sievu! Vot,dura!:-D

KristīnA!, piefiksējām, ka tie bijāt jūs! :-P

Mums arī būs bārs un bārā strādās bārmenis. Uz galdiņiem nebūs ne ēdienu, ne dzērienu

Jautājums dāmām, kas ir pirkušas ziedus nakts tirgū. Ja vēlos iegādāties ziedus kāzām, cikos man ir jābūt tirgū, lai neko nenokavētu? :-)

Nakts tirgū bijām ap 5:00, bet tad jau bija maz tirgotāji palikuši un pa lēnam lasījās. Domāju labāk uz kādiem 4:00 braukt uz turieni, bet cenas tiešām labas (:

justme1 Paldies :-)

Anīle līne Vislabāk braukt uz 5:30, tad atbrauks lielā mašīna ar poļu (?! tā laikam bija) puķēm - cenas ļoti labas. Plus izvēle ir liela.
Var braukt jau uz 5:00 izstaigāt visu puķu aleju, jo kaut kas labs pie latviešu tirgotājiem arī gadās. Tomēr cenas ir paaugstas. Vienīgi mums noveicās ar lilijām. 10 lilijas pa 8 EUR, kas vispār ir kā par velti. Skaistas lietas un neatplaukušas. Īstajā dienā izskatījās vienkārši burvīgi.
Paši arī pirkām nakts tirgū visus ziedus, man draudzene-floriste bija līdz, viņa zināja ko vajag un kā vajag.

Ko darīt, ja daudzi atsakās vilkt dreskodā noteikto krāsu? :(
Ja jums bija kāzu krāsa - cik procentuāli cilvēki to ievēroja?

Mums nav noteikts dresscode. Daži viesi paši pazvanīja, prasīja kāda krāsa, jo vēlās būt mūsu krāsā :-) tad jau sestdien redzēšu :-)

Kordelia, kāda ir jūsu krāsa?
Es, kā viesis, arī domāju atteikties no noteiktās krāsas apģērbā. Ja agrāk man tas likās ļoti forši, tad šobrīd tas šķiet pilnīgs stulbums. Kleitu vajadzīgajā krāsā tā arī neesmu atradusi. Noteiktā krāsa nenormāli ierobežo, jo ne visiem piestāv visas krāsas un veikalos pieejamie apģērbu modeļi pieejamajā krāsā.
Šodien iešu meklēt audumu, ja atradīšu tādu, kas patīk un piestāv, pati šūšu kleitu.
Vienīgā krāsa, kuru atbalstītu, būtu zila. Jo tai ir tik dažādi toņi, ka katrs var piemeklēt sev tādu, kas piestāv.

Mums nav dresscode, tā saucamās līgavas māsas būs saskaņotos toņos, arī mana mamma izvēlējās kleitu atbilstošu kāzu stilam, bet, lai visiem viesiem "liktu" vilkt mūsu krāsas, man šķiet, ka Latvijā nav tāda tradīcija un tā īsti neprasās arī.
.
Kordelia kādas ir jūsu krāsas un kādā veidā viesi atsakās?

Mums ir zaļa krāsa. Protams, neceru, ka tantes un omes ieradīsies zaļā krāsā. Bet pat draudzenes atsakās vilkt... Kad es esmu kādās kāzās viesis, es vienmēr visu ievēroju, visus dreskodus, vienmēr pērku jaunu tērpu, lai tikai pieskaņotos, ievēroju visas vēlmes attiecībā pret dāvanām, ziediem utt. Bet, redz, citi vispār necenčas

kordelia Manās kāzās ''kāzu krāsās'' būs mana ģimene un vedējmāte. Lai gan arī šiem cilvēkiem neesmu lūgusi pieskaņoties krāsām - tā ir viņu pašu izvēle.
Pati neesmu bijusi kāzās, kurās ir norādīta dreskoda krāsa, bet ja būtu, izvērtētu situāciju - vai jau man ir kleita attiecīgā krāsā, vai kāzu krāsa man vispār piestāv utt. Jebkurā gadījumā uzskatu, ka nav jauki norādīt viesiem kādās krāsās ģērbties un to pati nedarītu. Ja sanāk bieži iet uz kāzām un visās ir krāsu dreskods, tad diezgan ātri skapī būtu daudz kleitu dažādās krāsās.

Svarīgi būtu krāsu saskaņot vedējiem, bet viesiem nevajadzētu uzspiest. Ne jau visiem piestāv zaļā krāsa un ne visiem ir laiks meklēt un atrast zaļas krāsas kleitu. Ja ielūgumā vēl minēts specifisks zaļais - olīvkrāsa vai salātzaļš, tad vispār traki! Tā ka iesaku par to neiespringt..