Es varbūt rakstīšu ne pārāk sakarīgi, loģiski un pareizi, bet šobrīd emociju vadītai gribas rakstīt un palasīt par citiem.
Nav svarīgi, kas tā ir par problēmu!
Šobrīd ir esmu tik dusmīga un emociju pilna attiecībā par savu vīrieti, par mūsu attiecībās.
Es varu teikt, ka mums attiecībās viss ir kārtībā, ir saskaņa, ir mīlestība, ir sapratne, ir vēlme dzīvot līdz mūža beigām kopā, bet ar vienu lielu BET!!! Ir lieta, kas man tik sasodīti ļoti viņā kaitina, tik ļoti gribētu, lai tas nebūtu. Tik ļoti gribētu, lai viņš to izmaina un aizmet tālu, tālu prom. Brīžiem es pieņemu un dzīvoju tālāk, bet brīžiem tā viņa problēma uzpeld un tad es atkal un atkal dusmojos un besos un domāju - Kā, lai spēju ar to sadzīvot? Kā lai pieņemu to problēmu?
Vienkārši uzrakstiet vai arī Jums attiecības ir kaut kas tāds, ko nespēja pieņemt un samierināties? Kā Jums tomēr izdodas tam tikt pāri un censties par to nedomāt? Kā izdodas tādos mirkļos, kad tā problēma lien pa visām varītēm ārā, savaldīties un netaisīt kārtējo skandālu par šo tēmu?
Tik nestāstiet man, ka varbūt ir vērts padomāt- vai ir jēga vispār ar šo cilvēku dzīvot kopā.
IR jēga, bet es cenšos pati tikt galā ar savām emocijām un savām iekšējām problēmām pārvarēt to, ka man tik ļoti kaut kas kaitina viņā.
Arī es neesmu zelta gabaliņš, arī man ir savi mīnusi, kas viņu kaitina.
3774
