Rētas, ko atstājusi jautrā bērnība!

Pāri katrai uzacij pa rētiņai.

Man ļoti patīk rētiņas pie uzacīm. Bieži vien cilvēkiem ievēroju un nodomāju, cik smuki izskatās.

prieks apzināties, ka es neesmu vienīgā meitene ar rētām:D

sākšu no lejas gala, pēdas virspusē ir maza apaļa rēta - ar brāli laukos slēpāmies no viena kaimiņu puikas, lecu siena kaudzē un uzdūros dakšai, brālis vēl neļāva raudāt, lai mūs neatrod. Rēta nav liela, bet spilgti palicis prātā tas notikums, jo joprojām baidos no siena kaudzēm ar tur atrodamajiem priekšmetiem.

nākamā ir pāri ikram, kādus 20 cm gara švīka no mīļākā kaķa kāds man bijis. Domāju, būs baigi forši, ja pieiešu kaķim no aizmugures un iespiedīšu starp kājām. Pieliku vienu kāju, liku otru, kaķis nobijās, palēcās uz visām četrām un pārvilka ar nagu pār kāju.

Tālāk jau nāk zods, pavisam mierīgi pastaigājos pa ietves apmalīti, protams nojaucos, vajadzēja likt šuvi. Tāds kauns bija iet uz skolu ar plāksteri zem zoda. :D

Un pēdējā, kas emocionāli ir vissāpīgākā ir uz vaiga, ar draudzenēm mētājām bumerangu, neveiksmīgi man trāpīja zem acs uz vaiga. Draudzenes mierinot teica, ka nekas traks, bet tomēr rēta redzama joprojām.

Uz celīšiem, protams, rētas, bet mazas un nemanāmas. :) Lielākā rēta man ir uz kreisās krūts (kaut gan diezgan nemanāma, saprast var ja ieskatās). Bērnībā patika staigāt bez krekliņa, tad nu brokastu laikā uzgāzu sev uz pupa verdošu ūdens krūzi. :(

man pieres augšā ir 5cm gara rēta kur govs man iespēra, kad es pakritu :D man pat nebija smadzeņu satricinājuma, bet ārsti šķībi skatījās uz maniem vecākiem, jo es tajā brīdī neatcerējos, kur es dabūju traumu, kad man prasīja.
Vēl man ir uz gurna maza strīpiņa no rožu ravēšanas, nedomāju, ka roze var tādu rētu atstāt.

Vēl man ir uz rokām pie vēnām rēta, jo man kaut kas tur bija savainots un mamma uz nakti uzlika kaut kādu kompresi, kas visu nakti man tur tā komprese grauza un no rīta viss bija jēls vēl trakāk, tā man tur palika tāda diezgan traka rēta. Visiem, kas prasa saku, ka vēnas griezu :D

Man šķiet, ka manu ceļu vizuālais izskatas ir nedaudz pabojāts no mūžīgajām traumām. Man ceļi visu laiku bija sasisti :D

ā varētu būt, ka man nodzenot matus vēl ir rēta uz galvas, jo man māsa ar lelli pārsita galvu. Es biju izcili kaitinošs bērns :D Atceros, ka man stipri tecēja asinis.

Es esmu viscaur rētās, kājas man ir vienās švīkās, no krišanas ar velosipēdu. Ceļi pleķaini, tā paša iemesla dēļ. Un tad daudz vējbaku pleķīši. Galvā daudz pleķu no vējbakām. Reiz jāņos sīči skraidījām pa slapju zāli, paslīdēju un pārsitu galvu, labi, ka to visu slēpj mati. Vispār tas viss ir neveiklums, bieži esmu sagriezusies ar stilkiem, vēl joprojām gadās. Uz sejas man ir rēta no jaunības trakumu dienām, kad dabuju ar pelnutrauku pa pieri :D

Galvā daudz pleķu no vējbakām

jā man vispār dusmas bija, kāpēc vecāki man nepateica lai nekasos, jo paliks rētas, biju maziņa. man viens tāds punkts ir tajā vietā kur indietēm uz pieres tas punkts no vējbakām, besī ārā :D

uz vēdera apmēram 7cm gara rēta, kuru ieguvu skolā, skrienot uz stundu pēc zvana noskanēšanas ietriecos no visa spēka durvju kliņķī. Atceros bija ļoti sāpīgi.

man viens tāds punkts ir tajā vietā kur indietēm uz pieres tas punkts no vējbakām, besī ārā

Man pus centimetru augstāk :D man par vēlu saprata. Tēvs teica, ka vieglāk bija iemērkt zeļonkas vannā, nekā apsmērēt katru pumpu :D

Ā un manu nabu apvij U veida rēta, brālis ar kaķeni iešāva :D

Es arī biju tanks bērnībā. Dzīvoju laukos un tad dauzījos pa pagalmu kopā ar vecāko brāli, māsīcu un kaimiņu puiku. Spēlējām kariņus, kokos kāpām "štābiņus taisīt", kāvāmies. Abi mani ceļgali ir ar rētām. Vienu atceros spilgi.. Nezinu, cik man gadu bija, bet nu pagalma suns bija lielāks par mani, tad jau vairāk par 4 gadien nebūs :D Skrēju samīļot Reksi, paklupu aiz milzīga akmens pa ceļam, nožāvos uz tā paša akmens stūra un rezultāta riktīgi sadūru celi. Atceros, kā mamma atskrēja, ienesa mani istabā un es skatījos, kā no manas kājas asinis šķīst un palags paliek sarkans.
Ir arī rēta uz elkoņa, kad dabuju saules dūrienu, spēlējoties pagalmā, un nokritu uz betona plāksnes.
Uuun arī maza rēta uz lūpas, kuru man pārkoda pele. (Mājdzīvnieks, nevis lauku žurka :D )

Rētu daudz. Lielākā- dauzījāmies pa vienu graustu, es nokritu un dzelzis iedūrās apakšstilbā, par cik pašļūcu uz priekšu, tas dzelzis arī pavilkās. Tagad man ir 10cm gara un 2cm plata, balta rēta uz kājas.

ceļi rētās, uz sejas 2vietās ir rētas, kad spēlējos ar bērniem un dzērāji suni palaida vaļā, ieleca man sejā sakoda, uztaisot pareizi uzacu korekciju rēta nav redzama.
Pirms 4gadiem mašīna mani notrieca braucot ar riteni- pie potītes rēta vēl ir (biju šortos), atceros vaksācijas meisterīte skatījās uz manām kājām un bija šokā, jo labai kājai no ceļa līdz potītei viss bija rētā lielā ar super krevelēm.

Man ir viena ļoti brīnumaina īpašība par kuru pati vnm brīnos, bet visas brūces ir sadzijušas ļoti labi un rētas nav palikušas pat no vistrakākajiem kritieniem, dzīvnieku kodieniem un citiem negadījumiem.

esmu bijusi ļoti mierīga. vienīgā rētiņa man ir zem vēdera, kādu pus cm gara. uzleca suns un iekoda. kādā otrajā klasītē, vēl tagad atceros kā negribēju, lai man špricē pret trakumsērgu. bet tētis uzpirka ar bārbijas žurnālu. :D