Rētas, ko atstājusi jautrā bērnība!

5 g.vecumā ar žileti nejauši iegriezu rokā, nedaudz zem plaukstas blakus vēnai. labi, ka netrāpīju vēnā! Asiņu bija ļoti daudz un joprojām neliela rēta palikusi...

Man ir divas rētas.
Viena uz labās plaukstas. Tas notika, kad man vēl nebija 2 gadiņi. Mamma bija stāvoklī ar manu māsu... Viņa stāvēja istabā uz galda un laistīja puķes. Beidzās ūdens un viņa mani iedeva stikla burciņu, lai es aizeju un piepildu. Starp koridoru un virtuvi bija atlīmējies linolejs. Un es aizķēros. Protams, tālāk es neko neatceros. Mamma teica, ka esot bijis skats kā šausmu filmā un no vēnām nākusi asiņu strūklaka. Bļoda, kuru viņa nolika apakšā piepildījās ļoti ātri. Sanāca, ka mājās tajā brīdī bija tikai 2 grūtnieces... mana mamma un tēta māsa. Tad nu mamma zvanījusi manai omei uz darbu, jo no bailēm un stresa nezināja ko darīt. Tad viņas atrada jostu un tā teikt... nosprostoja vēnas. Kamēr ātrie atbrauca. Atceros vēl joprojām to kritiena brīdi, tas ir tāds kā zibsnis. Man noteikti, ja ne Dievs, tad kaut kas augstāks stāvēja klāt. Pēc operācijas/ šūšanas dakteris mani nēsāja pikipaunā (nav ne jausmas kā to pareizi raksta).
Otra rēta man ir uz kreisās plaukstas. Tajā laikā mācījos internātskolā. Bet nevis tāpēc, ka man nav vecāku, vai viņi mani nevēlējās, bet dēļ veselības stāvokļa. Astmas dēļ.
Bet ne jau par to ir stāsts. Vārdsakot, gadi man bija 7. Vienkārši pēc stundām visi skraidījām pa āru. Un es, kā jau es... parasti krītu uz rokām. Uzkritu perfekti uz alus pudeles korķa asās puses. Un tad sekoja gājiens pie skolas māsiņas. Viņa atradās ceturtajā, vai piektajā stāvā. Līdz ar to visas trepes tika notašķītas ar asins pilēm. Un vecāko klašu "dežurantiem" visu to pēcāk nācās tīrīt. Man godīgi sakot viņu bija žēl. Un tad atbrauca ātrie un uz slimnīcu šūt. Atceros, ka biju laimīga, jo tā bija kreisā roka. Un varēju rakstīt kontroldarbus. :D

Ā. Atcerējos to, ka bērnudārzā neviens man negribēja dot roku dēļ tās rētas. Haha. :D Jo pirms dejošanas, vai vingrošanas visiem bija jāsastājās pārīšos.

No bērnības vairāk varētu būt ceļi plēsti un plaukstas, bet rētu nav.
Man laikam ir paveicies, jo divas reizes esmu noplēsusi pusseju, bet nekas nav palicis. Vienreiz ex čaļa brālis uzlēca ziemā kukaragā un nokritu, noplēšot pusvaigam ādu un priekšējais zobs ir nedzīvs pēc tās reizes un otreiz arī ziemā nošļūcu pa ļoti stāvu nogāzi, akmeņainu un grantainu, arī uz sejas un plaukstām nokritu. Labi, ka zobi vietā palika.
Un vēl pavisam nesen nokritu uz līdzena ceļa, noplēšot celi un pēc mēneša, kad viņš jau bija apdzijis, nokritu otrreiz, arī uz līdzenas vietas sametās kājas. :D

Vienīgā rēta man ir uzacī, kad gados 14 ar ķemmi izrāvu sev pīrsingu. :d

savādniece sasmējos traki par šo

Atceros,kad biju sīka, man bija prieks,ka man bija tā rēta - vienīgā atpazinu ,kura ir kreisā un, kura labā roka.

:D :D

FLP Vari nomierināties,neesi vienīgā,arī man ir rēta no pirmās kāju skūšanas. :D
Izklausās daudz neveiksmīgu situāciju bērnībā visām bijis,arī es,protams,neesmu izņēmums.
Maza rēta kreisajā plaukstā no suņa zoba. Vienam ceļgalam pāri milzīga horizontāla rēta,pēc kritiena no velosipēda. Izoperētā apendicīta rēta./operēja kad man bija 4 gadiņi,tāpēc rētiņa maza :)/
Ir rēta blakus vienai no uzacīm,nezinu no kā,bet zinu,ka ļoti sen. :D

Drausmu lietas dzirdētas,par draugiem,kas bērnībā nejauši uzkāpuši naglām,ieskrējuši durvīs,iespieduši pirkstus atvilktnēs un gāzušies no šūpolēm, Paldies Dievam mūsdienās bērni no tā visa ir pasargāti,jo lielāko dienas daļu pavada drošībā-pie datora! :)

Pie plaukstas locītavas, dzenos pakaļ kaķim, izsitu stiklu virtuves durvīm. Un otrai rokai ar turpat no žurkas kodiena (protams mājdzīvnieka žurkas, kuru turēju istabā, pati sakaitināju, pati dabūju) :D

Uz potītes ir maza rētiņa no tā,ka bērnībā uzvēlās milzīgs akmens. Uz krūtīm ir kaķa skrāpējums (iegucu 3 gadu vecumā). Uz elkoņiem vēl ir palikušas labi manāmas rētiņas no neveiksmīa kritiena sporta stundā..nokritu uz atsfalta tā,ka rokas,kājas, seja un vēders asiņoja. :D

Vieniga reta netalu no acs un deninjiem no kaiminju gaila.Tas uzleca-uzlidoja man uz pleca,un labi,ka neieknaba aci, bet tikai lidzas.Gribeju aizdzit prom,jo naca man lidzi uz majam no saimniecibas ekam.Pec tam driz vien kaiminji to nokava.
It ka mazpamanama,bet tapat nepatikami.

Biju mierīgs bērns. Vienīgā rēta, šķiet, ir tā, kas pie uzacs - noplēsu pumpu, kad slimoju ar masalām. Mazāk jārausta, jo matiņi tur neaug. :D

Mana mīļākā rēta ir pie uzacs, ko kādos 10 gados man uztaisija brālis, iešķeļot ar hokeja nūju pa aci :D

Kad biju maziņa šūpājos uz vecām šūpolēm. Protams, nepaklausīju vecākiem un šupojos augstu. Tā nu šūpojos, kamēr pārtrūka virves un es ielidoju blakus augošajā ābelē, kura ir ļoti asa un zaraina:DTagad man ir rētas uz muguras.

Man arī ir rēta no bērnības, starp uzaci un plakstiņu, kā viena meitene te minēja, būtu zemāk, acs nebūtu. Es paklupu pret malkas pagali un atsitos pret krāsns durtiņām. Bet pats interesantākais ir tas, ka manam dvīņu brālim ir tieši tur pat rēta, arī no bērnības traumas. Kā jau dvīņiem! :D

Pāri katrai uzacij pa rētiņai. Atceros,reiz gāju raustīt uzacis un meistarīte bija pārsteigta. Izstāstīju,ka durvju stenderē ieskrēju ar pāris dienu starpību:). Viņa tik noteica-Parasti jau no savām kļūdām mācās:D
Vēl uzlēcu uz šķērēm un uz gurna tagad maza,balta rētiņa. Vistrakākā un lielākā ir uz potītes-sēdēju uz riteņa bagāžnieka un ieliku kāju spieķos. Slimnīcā neko nešuva un tadag man tur tāda liela rēta. Ir doma tetovējumu uztaisīt,bet traki sāp ja gadās sasist.
Gadījums no kura rētas gan nav palikušas-lidojums no kūtsaukšas. Nepamanīju lūku un lejā biju. Labi,ka kūts tukša bija.

Es biju aktīvs bērns, bet ne tāds, kas dauzās, kāpelē, gāzās, bet tāds, kas visu laiku ir izdomājis ko darīt un interesanti pavada laiku - drošā veidā :D
Man izskatās, ka nav nevienas rētas, kas liecinātu par kādu atgadījumu bērnībā. Vienīgā ir uz pirksta, ko ieguvu vidusskolas laikā.
Man laikam jau kopš bērnības ir bijis bail sasisties, ka labāk prātīgi nekā ar risku nogāzties. Hmmm...

Uz viena ceļgala ir rēta, jo sanāca nošļūkt gabaliņu pa asfaltu ar plikiem ceļgaliem :D un otra ir uz rādītājpirksta, jo griežot baltmaizi nepamanīju, ka griežu līdzi arī savu pirkstu :D

Vienīgā rēta ir uz rokas, ko ieguvu kādos 6 gados laikam - skrienot nokritu un pārsitu roku uz ķieģeļa malas (kāpēc tur bija ķieģelis, labs jautājums). Šo rētu esmu uzskatījusi vienmēr kā Dieva sodu, jo tajā dienā izdarīju sliktu darbu.

tieši no bērnības palikusi tik vina rēta suņu nagu rēta starp krūtīm :D
Šķibs labās rokas ikšķis, bērnībā spēlējot futbolu man iespēra pa to pirkstu sāpēja nenormāli, iespējams bija lausts bet nepievērsu tam uzmanību.
Bet jau no vidusskolas gadiem abās rokās pa kādam kaķu zobam un uz labās rokas pie pleca kādus 7 cm gara plēsta rēta pļaujot zāli uzdūros uz bumbieres zara kas uzplēsa roku.

Man ir rēta pār visu celi, atmiņas no neveiksmīgām attiecībām (bija 16, laikam vairs nav bērnīna).
Bijušajam bija veca gulta, no kuras bija izlīdusi atspere un ap viņu es saskrāpēju sev visu celi pa nakti.

Man ir pie pēdas milzīga rēta, kuru dabūju, dauzoties pa "stroiku". Tad vēl uz rokas iegriezta rēta ir, bet to gan neatceros, kur dabūju. Tā bija normāla parādība, ja es no āras atvilkos mājās asiņainiem ceļgaliem, nobrāztām rokām utt..Galīgi nebiju dāma bērnībā :D