Čau!
Naktī noskatījos nimfomānes dienasgramatu un tad beidzot pret rītu iemigu. Iepriekšējo reizi, kad skatījo šo filmu, bija pavisam savādakas domas par šo filmu, tagad - naktī pierakstīju visas domas, tik daudz ko citu saredzēju.. Patīk šāda veida izjūtas, kad ierauga ko jaunu.
Šobrīd esmu sazvanījusi cilvēkus, izplānojusi darba kārtību, arī anketas o skolām pētījumama atnākušas atpakaļ, sīčāri gan ar izdomu ir apveltīti :)
Par pārvākšanos.. Es laikam esmu retums. Rīgā sanācis pārvākties ap 10 reizes vai mazliet vairāk, vairs neskaitu, bet pēc aptuveni gada vienā dzīvesvietā man sākas stress, ka gribas citur. Tad nu es izlīdzos ar to,ka pārbīdu mēbeles, kamēr to bija maz, viss bija viegli, nu,kad ir skapji, galdi, gultas utt, tas ir smagi, bet mani vnk tracina tas,ka nav nekādu izmaiņu. Pārvākšanās man patīk, kravāšanās, tas, ka visu var sākt no jauna. Pamainit vidi, kaut kas jauns.. Njā, bet kops bērnības, visiem antipātijas izraisa tas,ka pārbīdu mēbeles, mamma stāstīja, ka es to darīju līdz ko spēju pastumt tabureti :D un,ka nesaprot kā bruku neabūju, jo skapīsus mēdzu celt vienu uz otra un,jā, es to darīju vismaz reizi mēnesī :D Man atkal grūti saprast, kā var traci celt par pārbīdītām mēbelēm un kā neapnīk gadu (!!!) skatīties uz vienu un to pašu izkārtojumu (man gan apnīk viss ka tāds ar - jaunas mēbeles varētu pirkt ik pēc pāris mēnešiem :D )
48
