Dzīve pēc nāves.

Krītiņš Saujiņā - es saku, ka tas ir liktenis, kādam citam Dievs. Un tas ir kaut, kas kas saista kopā visumu, bet katrs to izjūt citādāk.
Esi redzējusi filmu Mr. Nobody?

Neticu ne dzīvei pēc nāves, ne pārdzimšanai un, ne karmai u.c.
Uzskatu, kad cilvēks dzīvo tikai vienu reizi.
Nēsmu vairs maza meitene kura ir atkarīga no mammas : ja tu meit slikti uzvedīsies - nedabūsi končas :D

Bija kādu laiku atpakaļ dok. filmas pa TV3 vakaros. Un tur bija viens sižets par puiku, kurš dzīvoja ASV, bet spēja precīzi raksturot māju un vietu, kurā viņš pirms tam ir dzīvojis, tā vieta bija Skotija vai Īrija.

Ja runa ir par to pašu dok.filmu, kuru redzēju es pa TV3, tad raidījuma beigās šim bija izskaidrojums, ka puika vnk to vietu un māju redzējis kaut kur pa TV, jo tomēr, kad viņš uz to vietu bija aizbraucis, vairs viss tik ļoti nesaskanēja.
Tāpat arī ir revealed raidījumi un raksti, kas atspēko daudzus populārākos reinkarnācijas atceres gadījumus.

Selene

Jup. Tu Cloud Atlas? Abas ar līdzīgu domu, taču Cloud Atlas, manuprāt, ja neskaita režisora dīvaino ideju par to pašu aktieru izmantošanu, tas kaut kā precīzāk uztverams. Ne sižeta, bet dialogu ziņā :)

Neesmu. Pārāk gara. Jāgaida, kad uznāks iedvesma. :D

Ja nu kādai tiešām dikti interesē šīs tēmas, varu ieteikt šo animācijas/dokumentālo, kuru pati vēl tikai skatos (tomēŗ 4 stundas ar daudz, grūti sagremojamu info). Tā, protams ir tikai viena versija visam, taču informācija nekad nenāk par ļaunu :)

http://www.youtube.com/watch?v=IaDOkMEK4uk

Nu jā, 17 minūtes garāka par Mr. Nobody :D Apbruņojies ar paildus popkorna paku un būs OK :D

es ticu paradīzei un ellei, bet nevajag iedomāties, ka paradīze ir vieta, kur aug palmas un visu dienu spīd saule, bet ellē velni katlā cilvēkus vāra. tā ir pārdzimšana un nākamā dzīve - tiem, kas nokļūst paradīzē, veicas, ir labi, viss iet no rokas, viņi ir laimīgi. Tie, kas ellē, piedzimst, piemēram, ar lieliem defektiem, smagu invaliditāti, tie, kas šķīstītavā, nepārtraukti cīnās ar dzīves grūtībām. Tā es to saprotu.
Man arī viena slavena Krievijas gaišreģe ir stāsījusi par šo, ka bieži vien cilvēki pārdzimst savas dzimtas ietvaros, un arī man viņa paredzēja, ka piedzims bērns, kam būs kādas manas vecmāmiņas dvēsele.
Tāpat viņa stāstīja, kā rodas homoseksuāli orientēti cilvēki. Piemēram, gejs ir gejs tāpēc, ka viņa dvēsele nevar aizmirst iepriekšējo dzīvi, kurā bijusi sievietes ķermenī un mīlējusi vīriešus.

nelasīju diskusiju, bet tā gaisma tuneļa galā rodas no smadzeņu aktivitāes, kas ir zinātniski pierādīts. Nekas mistisks tas nav. Vai arī - par mistisku uzskatām to, ko nezinām vai līdz galam neizprotam.

Tie, kas tiešām interesējas par šo tēmu, tie noteikti ir atraduši, ka ļoti daudzām šīm parādībām ir izskaidrojums. Deja vu arī ir izskaidrojams, ka tas ir tikai īslaicīgs smadzeņu defekts, kad smadzenes nepiešķir konkrētajam notikumam laiku, nu kkā tā bija. :D Arī tās pēcnāves dzīves pieredzes ir tikai aktīva smadzeņu darbība. Tāpēc tas šķiet tik īsts, jo smadzenes strādā daudz aktīvāk un "sapnis" šķiet reālāks, daudz spilgtāks, tāpēc arī cilvēki negrib ticēt, ka tas bija tikai sapnis.
Lai arī izskaidrojumi ir daudz kam, es joprojām nevaru saprast to, kas mēs īsti esam un kur bijām pirms piedzimšanas! Manuprāt, pirms dzimšanas bija tas pats, kas būs pēc nāves. Mēs visi to esam jau piedzīvojuši. Tikai kas tas ir, es nezinu.
Vispār interesanta tēma, tikai gribētos, lai paliktu skaidrāka.

man šķiet pat zinātne atzīst, ka cilvēkam ir dvēsele. Jo cita izskaidrojuma es neredzu mūsu sarežģītajai jūtu emociju pasaulei katrā cilvēkā. Ja tās nebūtu mums jau neko daudz nevajadzētu, galvenais būtu apmierināt primitīvās vajadzības un morāles normas nepastāvētu, tas kā mēs izjūtas mīlestību, sāpēs ir tam reāls pierādījums. Dvēsele nav saistīta ar miesisko, bet cilvēka mūžs beidzas ar miesas nāvi, mums redzamais. Bet dvēsele jau nenomirst. Dvēsele ir galvenais un mirušo dvēseles eksistē paralēli mums tepat uz zemes. Neticu paradīzei un ellei, bet liela nozīme manuprāt ir tam kādā stāvoklī ir dvēsele nāves brīdī. Tas ļoti ietekmēs dvēseles pēcnāves dzīvi. Neticu mūsdienu reliģijām, jo manās acīs tās vienkārši ir sviests, kas neved mūs uz laimīgu dzīvi un 90 % ticīgo liekuļo :( Tāpēc, jā, man tāds miers šajā jautājumā ir, jo man tā ir tāda vēl viena dzīves patiesība un man kad aizdomājos paliek žēl cilvēku, kas domā. ka nāve ir visa beigas un kad nāve atnāks, tad viņi nebūs garīgi gatavi. katram novēlu nebaidīties no nāves :)

Ticu reinkarnācijai un tā arī dzīvoju: viss, kas ar mani notiek, ir kārtējā lieta/mācība, no kuras man jāspēj kaut ko izsecināt. Un man absolūti nav bail no nāves, dažreiz pat tā šķiet kā atbrīvošanās no visām tām važām, kas dzīves laikā iegūtas uz Zemes.

Ticu reinkarnácijai. Kad izjútu deźa vu, múźìgi nodomáju ko es dzîvè daru nepareizi ja jau atkal man jáatkárto kkas kas jau ir bijis. Tátad nemácos no kľúdám

Paldies meitenes! Interesanti palasīt.

Krītiņš Saujiņā, vispār jau determinisms makes sense. :)

Kaut kas vairāk tur noteikti ir, meitenes. Un jūtīgākie no mums piedzīvo intuitīvas liecības par paralēlo, augstāko vai kā citādi saucamo...

Deja vu izskaidro ar to,ka cilvēka redze mēdz nedaudz pašmaukties,t.i. viena acs objektam pievēršās ātrāk,kā otra, ar starpību mazāku kā sekunde, bet smadzenes to īsti pareizi neuztver, un no tā rodas sajūta, ka konkrēto situāciju jau esi kaut kur redzējis... bet patiesībā,tu to ātrāk ieraugi ar vienu aci un tad ar otru, un smadzenes to tā arī apstrādā,tikai nedod info par to, ka tas bijis pirms mazāk kā sekundes, bet kaut kad citā laikā.

Nedaudz murgaini uzrakstīju, bet nezinu kā savādāk paskaidrot.

Un neticu Bībeles tekstiem, bet kaut kas jau šajā pasaulē mistisks pastāv.

194,
tad jau mans puisis ir gaišreģis un viņam nav bijis deja vu - pirms došanās gulēt,biju iegājusi vannas istabā (dušā), tikmēr draugs bija uzrakstījis vēstuli,ka pēc pāris min.atnākšu, nometīšu to un to uz galda un pēc pāris minūtēm pagriezīšos pret viņu un uzdošu kaut kādu jautājumu un vēl vēlāk - es gribēšu seksu! :D Pirms tam bijām sastrīdējušies un man nekas tāds pat prātā neienāca - es drīzāk nosist viņu gribēju, nevis mīlēties! :D

Pēc visas ņemšanās parādīja vēstuli un teicis, ka redzēja deja vu un lai to pierādītu - uzrakstījis man vēstuli. :D
Arī pašai ir bijuši tādi mirkļi pilsētās, kur nekad neesmu bijusi!

Bet par pēcnāvi runājot - es ļoti gribētu ticēt,ka tās nav beigas. Ir paniskas bailes no nāves.. Es vispār esmu cilvēks - fobija! :D

Nezinu vai pa tēmu, bet man bail, ka mani apraks, uzbērs smiltis un es tajā zārkā pamodīšos..