Laulību līgums

Cik bērnus, cik gafus esi sēdējusi mājās un audzinājusi? Vai varbūt tev liekas, ka bērni pēc iespējās ātrāk jānogrūžu auklei vai b/d tikai tāpēc lai māte mestos strādāt gadījumam ja sanāk šķirties un tad nepaliek bez nekā? Zin'bērni jau nav tikai sievietes, bet arī vīrieša. Ja sieviete ir uzņēmusies lielāko daļu rūpju par atvasēm, lai vīrietis var nodoties biznesam/karjerai, tas ir tikai godīgi, ka arī sievietei tiek materiāls labums, jo galu galā kamēr vīrietis ir ofisa, sieva pilda bērnu aukles, skolotājas, pavāra, mājāža, dārznieka lomas. Diez kāpec ja šos bdarba daritajus ņem no ielas, viniem ir jamaksā alga, attistitakajas valstis viniem masksa ari socialas garantijas, bet kad to visu dara sieva, tad tas it kā par brīvu skaitās. Noslēdzot lasulibu taču sieviete nekļūst par vīrieša govi no kā viņš var slaukt bezmaksas pienu

+

ja mate stradas algos aukli, un taui bus jamaksaa alga. Iedomajies par velti to neievna svesa neizvaiks, maju uzkops ari par samaksu kalpone, pavars ari algus gribes, darznieks, setbnieks,vešeriene ari gribes algu. Nu nekas pasaule nav par baltu velti. Un ja vecis rgib berni, nu nevar vins vinu uznesat,daba mate to ta nav paredzejusi. Ja sieva negrib dzemdet vai nevar,surogātmātei ari alga jāmaksa un ļoti liela ja kas :D

Par.
Konsultējoties ar juristu un kopā ar otru pusi sastādītā līgumā, kurā tiek aizstāvētas abas puses un to intereses, es neredzu pilnīgi neko sliktu un pilnīgi nevienu mīnusu.
Ja laulība pēc līguma parakstīšanas izvēršas līdz kapa malai laimīga, tad tas līgums ir tikai papīrs, kurš nevienam neko sliktu nenodara, bet ja pēc 10 svētlaimes gadiem 11tajā laulība tomēr nonāk līdz šķiršanai, tad problēmas ap mantu atkrīt. Piekrītu Paris -

Tikai diemžēl, kad runa ir par naudu, tāds vārds - Godīgums, izplēn.

Ļoti daudzi(protams, ne visi) pie mantas dalīšanas pārvēršas līdz nepazīšanai. Vēl nezen redzēju to paziņu ģimenē(kas pirms tam arī šķita godīga, saticīga, jauka utt) - šķīrās un gandrīz līdz asinīm plēsās par mantu un īpašumiem.

Es nekad neslegtu laulibu ligumu.

inu, ka 2. pusīte iepriekšējās attiecībās noslēdza līgumu..
Reiz prasīju, vai viņš ar mani to slēgtu? Atbilde bija: ''Nē, es Tev uzticos!''

Jēziņ, tie ir tikai un vienīgi vārdi.

raccoon, vārdam arī ir spēks :D

Neslēgtu nekādus līgumus. Neredzu jēgu, jo netaisos otram atnemt ne daļu no tā, kas man nepienākas,jo nu tā ir tikai manta un tās dēļ nav vērts matus no galvas plēst.
Un tās, kuras saka, ka par bērnu audzināšanu sievietei kaut kas pienākas- padomājiet- nu par kādu naudu tad jūs ēdīsiet tajā laikā un drēbes un šmiņķus pirksiet? vai tad ne par vīra? Kā tad vīrs pēc tam atrēķinās cik jūs noēdāt?:D stulbi ir visas lietas mērīt naudā un mantā..

Es nezināju ka aukles, skolotājas, mājāži, pavāri un dārznieki strādā par vēdera tiesu, kreklu un smiņķiem. Kaut gan Latvijā jau diemžēl strādā gan. Man ir ārkārtīgi nepatīkami dzirdēt no citas sievietes tik zemu sievietes darba novērtējumu, kāds tad brīnums ka Latvijā darba devēji reizēm uzskata, ka sievietes alga ir zeķbiksēm.
To laiku kamēr sieva algota darbā neiet un majas audzina bernus, viņa sev nebūvē to ko pa šo laiku būvē virietis; viņai šķiršanās gadijumā nebūs karjera vai bizness, jo viņa būs rupejusies par kopigajiem berniem un par viriet vai arī ja būs, tad visticamāk ne tik spīdošs kā virietim. Pat neatkarigi no iespejamas škirsanas iemesla, nedalities ar mantu ir netaisnigi un zemiski.
Kāds tur brīnums ka latvietes tiek drāztas? Dumjas aitas ir jādrāž.

Laulību līgumu neparaksta tikai goldigeres, tāpēc sāk pīt iekšā jūtas un citus mēslus.

Esmu par laulības līgumu, ja tas tiek sastādīts tā,ka abiem tiek kādi plusi un neviens netiek atstāts bešā. Citādāku laulības līgumu es nemaz neparakstītu, ja tas tiktu balstīts, tikai uz viena interesēm.

Esmu tikai un vienīgi par. Manuprāt, ir tikai loģiski, ka cilvēks domā uz priekšu, izsverot arī to, kas notiktu tad, ja laulība tiktu šķirta. Neredzu nekādu iemeslu domāt par to, ka cilvēks neuzticas utt. Kā saka - katrs pats savas laimes kalējs!

Es nezināju ka aukles, skolotājas, mājāži, pavāri un dārznieki strādā par vēdera tiesu, kreklu un smiņķiem. Kaut gan Latvijā jau diemžēl strādā gan. Man ir ārkārtīgi nepatīkami dzirdēt no citas sievietes tik zemu sievietes darba novērtējumu, kāds tad brīnums ka Latvijā darba devēji reizēm uzskata, ka sievietes alga ir zeķbiksēm.
To laiku kamēr sieva algota darbā neiet un majas audzina bernus, viņa sev nebūvē to ko pa šo laiku būvē virietis; viņai šķiršanās gadijumā nebūs karjera vai bizness, jo viņa būs rupejusies par kopigajiem berniem un par viriet vai arī ja būs, tad visticamāk ne tik spīdošs kā virietim. Pat neatkarigi no iespejamas škirsanas iemesla, nedalities ar mantu ir netaisnigi un zemiski.
Kāds tur brīnums ka latvietes tiek drāztas? Dumjas aitas ir jādrāž.

Tas bija skarbi.. un.. patiesi..

Es nezināju ka aukles, skolotājas, mājāži, pavāri un dārznieki strādā par vēdera tiesu, kreklu un smiņķiem. Kaut gan Latvijā jau diemžēl strādā gan. Man ir ārkārtīgi nepatīkami dzirdēt no citas sievietes tik zemu sievietes darba novērtējumu, kāds tad brīnums ka Latvijā darba devēji reizēm uzskata, ka sievietes alga ir zeķbiksēm.
To laiku kamēr sieva algota darbā neiet un majas audzina bernus, viņa sev nebūvē to ko pa šo laiku būvē virietis; viņai šķiršanās gadijumā nebūs karjera vai bizness, jo viņa būs rupejusies par kopigajiem berniem un par viriet vai arī ja būs, tad visticamāk ne tik spīdošs kā virietim. Pat neatkarigi no iespejamas škirsanas iemesla, nedalities ar mantu ir netaisnigi un zemiski.
Kāds tur brīnums ka latvietes tiek drāztas? Dumjas aitas ir jādrāž.

tieši tā. manuprāt, Latvijā sievietes pārāk zemu sevi novērtē. un tam nav nekāda sakara ar golddiger.

Un tagad pagriežam situāciju uz citu pusi. Bērna kopšanas atvaļinājumu paņem vīrietis un sieviete pa to laiku būvē savu karjeru. Paceļ roku tās, kuras labprātīgi atdotu pusi sava biznesa, īpašumu vai vēl tur kaut kā, vīrietim par bērnu audzināšanu, mājas remontēšanu, mauriņa pļaušanu un vakariņu gatavošanu.

Visu vienmēr var apgriezt otrādi. es netaisītu laulību līgumu vispār, lai arī man būtu bizness.

Laulību līgumu neparaksta tikai goldigeres, tāpēc sāk pīt iekšā jūtas un citus mēslus

Gluži manas domas!!! Patstāvīgai, neatkarīgai sievietei nebūtu bailes, ka vīrietis var no viņas aiziet un visa viņas dzīve sabruks, viņai ašai būs savas pamats zem kājām un nebūs nepieciešamības būt ne no viena atkarīgai ne emocionāli, ne financiāli, ne kādā citā veidā. Un normāls vīrietis (kāds es zinu mans draugs ir), nekad neatteiksies palīdzēt izaudzināt savus bērnus, lai arī kas notiktu attiecībās ar sievieti.

Visu vienmēr var apgriezt otrādi. es netaisītu laulību līgumu vispār, lai arī man būtu bizness.

Tu netaisītu, bet, ko tu darītu, ja tavs vīrietis vēlētos laulību līgumu ar tik pat lielu kategorismu kā tu par to, ka nekad tam nepiekristu...cik saprotu, šeit iet runa par lielo mīlestību un blā-blā..tad ko darītu, pārstātu pēkšņi mīlēt, neprecētos, šķirtos? Vai tikai tā nav kārtējā liekulības paraugstunda...

Pirmkārt man nekad nebūtu tāds vīrietis, kurš mūsu zīdaini ar krūti barotu, otrkārt ja vīrietis būtu vairāk palīdzējis mājsaimniecībā lai es biznesu veidotu, tad šķiršanās gadījumā man nebūtu žēl viņam izmaksāt kompensāciju.

Paceļ roku tās, kuras labprātīgi atdotu pusi sava biznesa, īpašumu vai vēl tur kaut kā, vīrietim par bērnu audzināšanu, mājas remontēšanu, mauriņa pļaušanu un vakariņu gatavošanu.

Kāpēc uzreiz pusi? Var taču jau pašā sākumā noteikt, ka tik un tik procenti no tā un šitā aizies par tik un tik bērniem un viņu audzināšanu tik un tik gadus, vienalga vai mājsaimniecei-vīram, vai mājsaimniecei-sievietei. Tāpat arī man liekas normāli, ja sieviete nesaņem PUSI, bet gan kaut ko - lai nebūtu nekas. Pārāk daudz stervas dzīvē redzētas, kas vīrietim pēc laulībām pēdējo kreklu novelk.

Es esmu par laulības līgumu, un ne jau tāpēc, ka neuzticētos, bet tāpēc, lai nodrošinātos. Ja nu mīļotais cilvēks aiziet bojā? Ja nu viņš aiziet sviestā, paņem miljards kredītus un tad man jācieš?

Un tagad pagriežam situāciju uz citu pusi. Bērna kopšanas atvaļinājumu paņem vīrietis un sieviete pa to laiku būvē savu karjeru. Paceļ roku tās, kuras labprātīgi atdotu pusi sava biznesa, īpašumu vai vēl tur kaut kā, vīrietim par bērnu audzināšanu, mājas remontēšanu, mauriņa pļaušanu un vakariņu gatavošanu.

Ja vīrietis to ir pelnījis tad es ar attiecīgi dotu viņam savu daļu. Esmu godīgs cilvēks tādā ziņā. Pat nevaru izturēt uz randiņu aiziet kad vīrietis grib par mani maksāt, ja varu maksāt tad maksāju, ja nē, tad kad varēšu tad maksāšu viņa vietā.

Tu netaisītu, bet, ko tu darītu, ja tavs vīrietis vēlētos laulību līgumu ar tik pat lielu kategorismu kā tu par to, ka nekad tam nepiekristu...

tad es no sākuma pajautātu, kādā nolūkā viņš grib šo līgumu noslēgt un kādus punktus tajā iekļaut. es jau teicu, ja abpusēju labumu gūst abi (ne obligāti uz pusēm), tad es būtu ar mieru.
un, jā, man arī nebūtu vīrietis, kas ar krūti barotu zīdaini :D