Laulību līgums

meitenes mīļās, padomājiet, taču par šo visu no otras puses. piemēram, vīram ir bizness. neiet runa par izputēšanu, bet noslēdzot laulību līgumu jums nekas nepienākas pēc tam. kamēr vīrs ceļ biznesu, jūs tikmēr auklējat un skolojat jūsu kopīgos 5 bērnus, kurus viņš tik ļoti vēlējies. šajā situācijā es negribētu piekrist, ka sievietei nekas nepienāktos no vīra īpašumiem vai kas tur viņam ir. protams, tāpēc arī sievietei ir jāstrādā u.tml., bet nu, ja ģimenē ienāk kopīgi bērni, biežāk tomēr sieviete viņus aprūpē mājās, kamēr vīrs strādā. tikmēr sieviete nevar īsti kāpt pa karjeras kāpnēm. šī ir tikai viena konkrēta situācija. lūdzu neiespraust visus - ja nu. bet nu šeit es nebūtu priecīga par laulību līgumu.
es atbalstītu laulību līgumu tad, ja priekšā ir kāds riskants pasākums, kas draudētu beigties ar to, ka mēs abi paliekam ar plikām pakaļām.

+

Sany - kā aizgādnība vai tiesības rīkoties bērna interesēs saistāma ar asinsradniecību? Tēvs ir tēvs un māte ir māte. Divkosība ir apgalvot, ka vēlme nosargāt savus īpašumus liecina par jūtu trūkumu. Neviens nedzīvo ar domu - kaut ātrāk nomirtu - bet mantojuma lēmumu tomēr raksta. Nevēlēšanās līgumu slēgt liecina par vēlmi pretendēt uz sev nepiederošu mantu - viegla nauda kā zināms vilina sievietes. Divkosība ir teikt, ka mīli, bet līgumu tomēr neparakstīsi.

Bērni ir neatraidāmie mantinieki un viņus nav nemaz tik viegli apiet. Vismaz, neesmu dzirdējusi, ka laulību līgums liegtu kādam bērnam saņemt sev pienākošos daļu. Zinu gadījumu, kad meita nevar pretendēt uz tēvam piederošo mantu, bet viņa pati pie notāra parakstīja tam piekrišanu, jo citādi viņu nevarēja nekā apiet.

Man laulības līguma parakstīšana neko nenozīmētu, jo neprecētu vīrieti viņa īpašumu dēļ!
Zinot, ar kādiem naidiem (lai arī cik mīlošs un saskanīgs āris bijis), plēšanos pēc materiālā labuma un absurdiem ķīviņiem, tiek šķirtas laulības, tad uzskatu, ka lalulības līgums būtu sava veida darījums laulāto starpā, kas pie šķiršanās situāciju krietni atvieglotu.

meitenes mīļās, padomājiet, taču par šo visu no otras puses. piemēram, vīram ir bizness. neiet runa par izputēšanu, bet noslēdzot laulību līgumu jums nekas nepienākas pēc tam. kamēr vīrs ceļ biznesu, jūs tikmēr auklējat un skolojat jūsu kopīgos 5 bērnus, kurus viņš tik ļoti vēlējies. šajā situācijā es negribētu piekrist, ka sievietei nekas nepienāktos no vīra īpašumiem vai kas tur viņam ir. protams, tāpēc arī sievietei ir jāstrādā u.tml., bet nu, ja ģimenē ienāk kopīgi bērni, biežāk tomēr sieviete viņus aprūpē mājās, kamēr vīrs strādā. tikmēr sieviete nevar īsti kāpt pa karjeras kāpnēm. šī ir tikai viena konkrēta situācija. lūdzu neiespraust visus - ja nu. bet nu šeit es nebūtu priecīga par laulību līgumu.

Kas liedz laulības līgumā minēt, cik un kas sievai pienākas? Laulību līgums jau nenozīmē, ka kāds tiek atstāts pliku pakaļu. Nekas neliedz vienoties, ka, piemēram, sievietei paliek māja un puse bankas konta, bet vīra bizness paliek tikai vīram.

Laulību līgumu var apstrīdēt gadījumā, ja vīrs cēlis biznesu pēc šī līguma slēgšanas. Emocionālais ieguldījums arī pastāv. Tādēļ, laulību līgumā var atrunāt atsevišķus punktus vai parādības, kas šo vienošanos padara par spēkā neesošu.

Bet, ja vīrietis ceļ lielo biznesu - neredzu problēmas pieprasīt atsevišķas kapitāldaļas norakstīt sievai jau laulības laikā - tas ir, iesaistīt sievu. Tā ir sievietes problēma, ja prāta nepietiek domāt gudri. Tik dirnēs mājās uz dīvāna dzmedējot piecdesmit bērnus un plūcot svešus laurus.

Tikai nedaudz nejauka - nē, nevar, bet situācijā, kad vīram ir bērni no iepriekšējās laulības, bet sieva nomirst. daļu mantojuma var mantot vīrs. līdz ar to pēc tam tā daļa var pienākties arī vīra bērniem no iepriekšējās laulības. ja ir laulību līgums, tad var atrunāt, ka bērniem no iepriekšējās laulības nekas nepienākas, ja es pareizi sapratu. atrunāt jau var, bet vai tas reāli dabā arī darbojas, es nezinu.

meitenes mīļās, padomājiet, taču par šo visu no otras puses. piemēram, vīram ir bizness. neiet runa par izputēšanu, bet noslēdzot laulību līgumu jums nekas nepienākas pēc tam. kamēr vīrs ceļ biznesu, jūs tikmēr auklējat un skolojat jūsu kopīgos 5 bērnus, kurus viņš tik ļoti vēlējies. šajā situācijā es negribētu piekrist, ka sievietei nekas nepienāktos no vīra īpašumiem vai kas tur viņam ir. protams, tāpēc arī sievietei ir jāstrādā u.tml., bet nu, ja ģimenē ienāk kopīgi bērni, biežāk tomēr sieviete viņus aprūpē mājās, kamēr vīrs strādā. tikmēr sieviete nevar īsti kāpt pa karjeras kāpnēm. šī ir tikai viena konkrēta situācija. lūdzu neiespraust visus - ja nu. bet nu šeit es nebūtu priecīga par laulību līgumu.

bet līgums tak nav akmenī kalts - ka pēc šķiršanās ir tikai mans un Tavs!
Visas situācijas var tikt atrunātas, pārim vienojoties!

Es uzskatu, ka sēdēšana ar bērniem mājās nenozīmē, ka sievietei pienākas kkāda daļa no vīra uzņēmuma vai biznesa, kura radīšanā viņa nav ne sekundie piedalījusies un ne santīma ieguldījusi.
Protams, šādā situācijā var bļaut par padalīto sievieti un to, kā viņai viss pienākas, bet varu saderēt, ka ja situācija būtu apgriezta - sievai lielais bizness, bet vīram ne, nemaz nebūtu tik aktīva tā bļaušana, ka vīram par mājās sēdēšanu pienākas sievas sūri grūti celtā biznesa daļa.
Bērnu ienākšana ģimenē ir kopīgs lēmums - vīrs nevar uzspiest sievai dzemdēt 5 bērnus.

Neviens nedzīvo ar domu - kaut ātrāk nomirtu - bet mantojuma lēmumu tomēr raksta. Nevēlēšanās līgumu slēgt liecina par vēlmi pretendēt uz sev nepiederošu mantu - viegla nauda kā zināms vilina sievietes. Divkosība ir teikt, ka mīli, bet līgumu tomēr neparakstīsi.

++++

Esmu par un ja vīrietis man lūgtu parakstīt, es parakstītu. Nav manā dabā pretendēt un meklēt aizbildinājumus(sēdēju mājās ar bērnu), lai pretendētu uz mantu, kas man nepieder vai biznesa daļu, kura veidošanā neesmu ne grama ieguldījusi.

Tā ir sievietes problēma, ja prāta nepietiek domāt gudri.

Lūk, lūk!
Saprātīgākais teikums visā diskusijā.

Es uzskatu, ka sēdēšana ar bērniem mājās nenozīmē, ka sievietei pienākas kkāda daļa no vīra uzņēmuma vai biznesa, kura radīšanā viņa nav ne sekundie piedalījusies un ne santīma ieguldījusi.

kalpones loģika.dzive ta domajot paliksin ar pliku pakaļu, a večī priecīgi tikai par tadu naivu muļķi.:D

stellaglmr- nu tas ir saistāms tā, ka bērnam ir vecāki - tēvs un māte. māte rīkojas atbilstoši bērna vislabākajām interesēm, pārstāvot bērnu, lai bērns iegūtu daļu mantojuma, ja tur ir ko mantot. neredzu iemeslu, kāpēc mātei būtu slikti šādi rīkoties. vai arī es kaut ko nesapratu.
nu jā, diskusija jau bija par laulību līgumu kā tādu, nevis ko darītu tādā un tādā gadījumā.

Es uzskatu, ka sēdēšana ar bērniem mājās nenozīmē, ka sievietei pienākas kkāda daļa no vīra uzņēmuma vai biznesa, kura radīšanā viņa nav ne sekundie piedalījusies un ne santīma ieguldījusi.

nu vispār jau pat tiesa domā savādāk, kad tiek dalīta manta. tā kā tas nav mans personīgais viedoklis tikai.

kad vīram ir bērni no iepriekšējās laulības, bet sieva nomirst. daļu mantojuma var mantot vīrs. līdz ar to pēc tam tā daļa var pienākties arī vīra bērniem no iepriekšējās laulības. ja ir laulību līgums, tad var atrunāt, ka bērniem no iepriekšējās laulības nekas nepienākas, ja es pareizi sapratu. atrunāt jau var, bet vai tas reāli dabā arī darbojas, es nezinu.

ja ir laulības līgums, tad visai loģiski, ka kopīgā manta, kura ir iegūta laulības laikā, pārmantosies KOPĪGAJIEM bērniem, uz tiem nevar pretendēt otras puses iepriekšējo attiecību bērni, ja vien līgumā nav norādīts, ka var.. tas ir visai loģiski!
Taču var pretendēt , ja piemēram, vīrietim (vai sievietei) ir bērni no iepriekšējām attiecībām, viņa daļas (jeb laulības liakā uzkrātais kapitāls, kustam vai nekustams) tiek dalītas starp bērniem, gan no iepriekšējām attiecībām, gan kopīgajiem bērniem, bet netiks aizskarta sievas (vai vīra) daļa, kura pienāksies tikai kopīgajiem bērniem, ja viena nav bērni pašai savi arī no iepriekšējām attiecībām.. cerams, ka šajā visā ex un kopīgie tagad ir skaidrība.

Es esmu par. Meitenes jau visu ir pateikušas.

Divkosība ir teikt, ka mīli, bet līgumu tomēr neparakstīsi.

es varētu pateikt tikpat labi arī pretēji - divkosība ir teikt, ka mīli, bet - tomēr ātrāk neprecēsimies, kamēr nebūs parakstīts laulību līgums :D
šajā situācijā nedomāju to, kad sieva tiek pasargāta no kādu īpašumu zaudēšanas. ja abiem ir abpusējs labums, tad ok. bet, ja tikai vienam - tad nē.

pateiksiet lūdzu tās, kuras visas dzīvē ir ar visām četrām par laulību līgumu - cik reāli dabā, noslēdzot laulību līgumu, arī sievai vīrs piešķir jau kādu daļu SAVU īpašumu, kapitālu? vari jau prasīt, lai kaut ko piešķir, bet nereti tas nenotiek.

arī sievai vīrs piešķir jau kādu daļu SAVU īpašumu, kapitālu? vari jau prasīt, lai kaut ko piešķir, bet nereti tas nenotiek.

+ jo izmanto ka sieviete ir ar blondām smadzenēm. :D

Un pēdējā piebilde no manas puses, tāds laulību līgums tomēr vairāk aizstāv abu pušu intereses. Arī gadījumā, ja sieviete ir mājsaimniece ar bērniem, normāli tiek atrunāts un izrunāts starp partneriem, uztura naudas, bērnu naudas utt... gadījumā, ja kaut kas notiek, ex vīram ir jāturpina pildīt savi līguma noscījumi, kamēr sieviete, kurai nav līguma, tiek maksāt tiesā piedzītais minimālais, jo praksē vienmēr vīri veiksmīgi sakārto minimālās algas... vārdu sakot es laulības līgumu tomēr uztveru kā lielāku nodoršinājumu UN tā ir arī aizsardzība no parādiem, kurus vīrs vai sieva laulības laikā var sataisīt ui ui ui... un kā zināms tad ne tikai iegūtā manta dalās, bet arī iegūtie parādi!

Ļoti piekrītu DIO. Mums rados bija gadījums, kad pēkšņi nomira vīrietis, kuram palika savi īpašumi un bizness ar milllzīgiem parādiem. Sieva ar 3 bērniem palika uz ielas, jo nedrīkstēja mantot pat dzīvokli, kur viņi dzīvoja, lai komplektā nenāktu nenormālie parādi par biznesu.