Laulību līgums

DIO, bet lūīķ šāši ar medz but

Es parakstiisu lauliibu liigumu, kad mees preceesimies (driiz) Manam liigavainim ir uznjeemums kopaa ar biznesa partneri un es uz vinja dalju uznjeemumaa netaisos pretendeet.

te līgums tikai vienai pusei par labu.

Sany, a kurš liek parakstīt sev neizdevīgu līgumu. Vai tiešām nesaproti, ka līgumu sastāda laulātais pāris kopā, izmantojot jurista/u palīdzību. Pats pāris sastāda līgumu. Kas liedz atrunāt tādas lietas, kas uztrauc vienu vai otru pusi? Kāpēc jāpagriež viss absolūti muļķīgā virzienā - "Sieva nekad neko nedabū, vīrieši to izmanto, lai apkrāptu." Un tad, kad jāmaksā par vīra parādiem, atkal vīrieši ir nelieši. Tad kā ir labi?

Bet, ja abas puses tas apmierina - kāpēc ne? Mans tēvs, kad vecāki šķīrās, arī aizgāja tikai ar koferi, kurā bija viņa drēbes, nepretendējot ne uz ko citu. Arī viņam tas nebija izdevīgi. Bet ja pats piekrita?

te līgums tikai vienai pusei par labu.

Tu lasīji konkrēto līgumu vai vienkārši to secināji no viena teikuma?

Libra ta riktotos jebkurš normals virietis.

Nu man gan neliekas, ka jebkuram vecim būtu jāpaliek pliku pakaļu, arī vīrietis ir tikai cilvēks un sievietei šajā pasaulē nepienākas viss. Bet ne uz to ir uzsvars.
Uzsvars ir uz to, ka, kamēr vien abiem ir pieņemami līguma noteikumi, lai arī cik izdevīgi vai neizdevīgi tie būtu, tikmēr viss ir ok.

Kubiete,

man domāt, ka no viena teikuma mēs neko nevar izsecināt Līderes gadījumā, jo tieši viņas piemēru Tu esi minējusi. Lai vai kā, meitenes šeit jau ir minējušas abi partneri piedalās līguma sastādīšanā.
Piemēram, tādi laulības līgumi ir vienmēr pastāvējuši, bet izskatās, ka LV netiek dots tiem pareizs tulkojums, jo redzi visa diskusija ir izvērtusies, ka uzreiz šķirsies, bet neviens nepadomā par bērniem un kā sevi aizsargāt , ja vīra vai sievas uzņēmums iet uz bankrotu un parādi noēdīs visu ģimeni utt... vai jebkāda cita mistiska situācija, kas draud aiz stūra. Vārdu sakot jāskatās ir plašāk, ko iesaku visiem, kaut vai tikai padomāt.

Ance- ieguldītā nauda ir tavs īpašums, līdz ar to arī dzīvoklis pienakto Tev. Taču, kā jau kāda te minēja, saskanā CL Tev ir jāpierāda, ka tas ir bijis tavs atsevišķais īpašums, kuru esi ieguvusi mantošanas ceļā, un otrs kas jāpierāda, ka jaunais dzīvoklis arī ir tavs atsevišķai īpašums, proti, Zemensgrāmatā nostiprināts uz tava vārda un tava otra puse nav piedalījuies tā iiegūšanā, iekārtošanā, remontēšanā, utt., jo pretējā gadījumā var nākties otrai pusei izmaksāt kādu daļu.

Protams, līgumu var sastādīt dažādi, gan tā, ka tas ir ļoti par labu sievietei, gan tā, ka sievieti pēc šķiršanās var no mājas izlikt bez nevienas kapeikas.

Godīgi sakot man nav nācies redzēt laulību līgumu, kur sievietei būtu kādas priekšrocības, parasti turīgi vīrieši, kuriem ir savi biznesi īpašumi, akcijas u.c. amņem par sievām meitenes tā līdz 25 un tad sastāda līgumus par mantas šķirtībi pilnībā par labu sev, tā, ka jebkurā laikā meitene paliek pilnīgi ne ar ko, kaut arī viņiem ir koīgi bērni utt. Diemžēl tāda ir mana pieredze.

Es nesaku, ka laulību līgums ir slikta lieta, es tikai varu ieteikt būt uzmanīgām un gudrām to slēdzot.

Es zinu, ka es laulību līgumam nepiekristu, jo laulība priekš manis nav bizness ar veiksmīgim nosacījumiem, tas ir kaut kas stāv pāri visiem papīriem un skaitīšanai par to kurš nesa mamumutu mājās un kurš cik pamperus bērnam nomainīja.

Laulībām, gribot vai negribot, ir arī juridiskā puse. Un runa nav par uzticēšanos vai neuzticēšanos, bet gan par to, lai kādu neparedzētu apstākļu gadījumā viss ritētu gludi. Piemēram, jau minētie kredīti, nekustamā īpašuma ķīlas, mantojums, uzņēmuma bankrots.. Manuprāt, ir tikai normāli, ka cilvēki nodrošinās. Turklāt tie līgumi ir dažādi, un, ja viens otram ir gatavi norakstīt savu mantu, lai kāda kraha gadījumā viss daudz maz paliktu savās vietās, vai tad to var saukt par neuzticēšanos? Tieši pretēji.
Pašai ir nācies saskarties tuvu cilvēku lokā ar sarunām par laulību līgumu, kur vīrietis tā arī pateica: Es viņai uzticos, tāpēc viss pieder viņai, jo man ir pārāk daudz ar ko riskēt savā biznesā. Es uzticos, ka viņa neaizies. Lieki piebilst, ka šie cilvēki kopā ir jau vairāk kā 20 gadus. Un kur šeit ir minētā neticēšana un neuzticēšanās, laulību gala paredzēšana? Laulību līgums aizsargā laulātos, nevis tikai palīdz sadalīt mantu pēc šķiršanās.

Ja attiecībās būtu domas par laulības līguma izveidi, šaubos, vai precētos ar to vīrieti :)

Pēc dabas esmu godīgs cilvēks.. to pašu sagaidu no otrās pusītes. Godīgi cilvēki arī šķiršanās gadījumā pratīsies iztikt bez šīm formalitātēm :)

Es uzskatu, ka sēdēšana ar bērniem mājās nenozīmē, ka sievietei pienākas kkāda daļa no vīra uzņēmuma vai biznesa, kura radīšanā viņa nav ne sekundie piedalījusies un ne santīma ieguldījusi.

Manuprāt, bērnu audzināšana ir daudz sarežģītāka un atbildīgāka par sēdēšanu ofisā..

Es zinu, ka es laulību līgumam nepiekristu, jo laulība priekš manis nav bizness ar veiksmīgim nosacījumiem, tas ir kaut kas stāv pāri visiem papīriem un skaitīšanai par to kurš nesa mamumutu mājās un kurš cik pamperus bērnam nomainīja.

tieši tā, jo to pašu pamperu mainīšana nav tas pats, kas gulēt gultā kājām gaisā. es nezinu, bet Latvijā tiešām, manuprāt, varētu uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt, cik daudz laulību līgumi sastādīti tā, lai arī sievai kaut kas pienākas. cik daudzām šeit esošajām sievietēm ir tādi laulību līgumi, kur nav mantas šķirtība tikai par labu vīram?
neiet runa par to, ka tev ir tiesības prasīt un, ka abi vienojas. jā, ir tiesības prasīt, bet, cik daudz jums ir reāli piemēri, kur tiek sastādīts laulību līgums, lai laulātie krīzes situācijā saglabātu īpašumus, nevis vīrs negrib, lai sieva vienā jaukā dienā savāc visu.

Godīgi sakot man nav nācies redzēt laulību līgumu, kur sievietei būtu kādas priekšrocības, parasti turīgi vīrieši, kuriem ir savi biznesi īpašumi, akcijas u.c. amņem par sievām meitenes tā līdz 25 un tad sastāda līgumus par mantas šķirtībi pilnībā par labu sev, tā, ka jebkurā laikā meitene paliek pilnīgi ne ar ko, kaut arī viņiem ir koīgi bērni utt. Diemžēl tāda ir mana pieredze.

+

Ļoti piekrītu DIO. Mums rados bija gadījums, kad pēkšņi nomira vīrietis, kuram palika savi īpašumi un bizness ar milllzīgiem parādiem. Sieva ar 3 bērniem palika uz ielas, jo nedrīkstēja mantot pat dzīvokli, kur viņi dzīvoja, lai komplektā nenāktu nenormālie parādi par biznesu.

vispār jau atkarīgs no situācijas. ja tā būtu laulāto kopmanta, kas iegūta laulības laikā, tad puse dzīvokļa paliktu sievietei kā viņas manta. par to tur vēl var strīdēties. otru pusi var dabūt bonusā tikai ar parādienm.

Zinu, ka 2. pusīte iepriekšējās attiecībās noslēdza līgumu..
Reiz prasīju, vai viņš ar mani to slēgtu? Atbilde bija: ''Nē, es Tev uzticos!''

Tas man lika aizdomāties par to, kādus līdzcilvēkus sev izvēlamies.. Dīvaini, ka cilvēki reizēm labprātīgi saista daļu no savas dzīves ar cilvēku, kuram jau pirmsākumos nespēj uzticēties :)

Es piekristu laulību līgumam ja tur būtu līdzvērtīga dalīšana, nevis tā ka vīrietis piemēram aizsargā visus savus īpašumus un biznesu, bet par manu daļu vispār nebūtu runas, sniedzot viņam iespēju vel ko dabūt.

Domāju ka pašā sākumā es mazliet apvainotos ka man piedāvātu tādu līgumu parakstīt, bet pēc tam jau loģiski saprastu ka tas ir visu labā. Un es uzskatu to kā ieteicamu darījumu jo tad var izvairīties no liekām problēmām, piemēram šķiršanās gadījumā kāds liela aizvainojuma dēļ cenšas visu atņemt otram cilvēkam kurš nemaz varbūt ar nav to pelnījis.

Es uzskatu, ka sēdēšana ar bērniem mājās nenozīmē, ka sievietei pienākas kkāda daļa no vīra uzņēmuma vai biznesa, kura radīšanā viņa nav ne sekundie piedalījusies un ne santīma ieguldījusi

Cik bērnus, cik gafus esi sēdējusi mājās un audzinājusi? Vai varbūt tev liekas, ka bērni pēc iespējās ātrāk jānogrūžu auklei vai b/d tikai tāpēc lai māte mestos strādāt gadījumam ja sanāk šķirties un tad nepaliek bez nekā? Zin'bērni jau nav tikai sievietes, bet arī vīrieša. Ja sieviete ir uzņēmusies lielāko daļu rūpju par atvasēm, lai vīrietis var nodoties biznesam/karjerai, tas ir tikai godīgi, ka arī sievietei tiek materiāls labums, jo galu galā kamēr vīrietis ir ofisa, sieva pilda bērnu aukles, skolotājas, pavāra, mājāža, dārznieka lomas. Diez kāpec ja šos bdarba daritajus ņem no ielas, viniem ir jamaksā alga, attistitakajas valstis viniem masksa ari socialas garantijas, bet kad to visu dara sieva, tad tas it kā par brīvu skaitās. Noslēdzot lasulibu taču sieviete nekļūst par vīrieša govi no kā viņš var slaukt bezmaksas pienu.

Godīgi cilvēki arī šķiršanās gadījumā pratīsies iztikt bez šīm formalitātēm

Tikai diemžēl, kad runa ir par naudu, tāds vārds - Godīgums, izplēn.

Par laulību līgumu esmu vairāk par nekā pret, tikai pie nosacījuma ka līgums ir izdevīgs abām pusēm. Kāpēc laikāds pie mūsu depresīvas šķirto laulību statistikas būtu pret šādu līgumu?