Laulību līgums

Jūtas ir jūtas un ar mantu tām nav nekāda sakara. Bet laulību līgumam nav nekāda sakara ar jūtām, tas pasargā mantu. Tad kādēļ neparakstīt? Cilvēks taču precas dēļ jūtām nevis otras personas dakšiņu kolekcijas! Bez tam laulību līgumā ir atrunājami punkti, kas šo līgumu var padarīt par spēkā neesošu, piemēram, ja partneris pārkāpj laulību, tad šķiršanās gadījumā cietusī puse saņem tādu vai citādu kompensāciju. Pilnīgi normāla prakse un pilnīgi atbalstāma rīcība.

Par ko pāri vienojas Latvijā?
http://www.apollo.lv/zinas/par-ko-laulibu-ligumos-vienojas-latvija/631124

Ance- tādā gadījumā es nepieļautu, ka kopējie bērni un bērni no iepriekšējām attiecībām tiktu dalīti. vai arī tu domāji ar to, ka, piemēram, mani bērni no iepriekšējām attiecībām nevarētu pretendēt uz vīra mantu? bet arī pat, ja nebūtu laulību līgums bērni no manām iepriekšējām attiecībām nevarētu pretendēt uz vīra mantu, jo tas nav viņu tēvs. vai arī es kaut ko nesapratu?
varbūt ir vēl citi gadījumi, bet nu mantojums ir neaizskarams. tas arī nepāriet nekad laulāto kopīpašumā.

Bērni no iepriekšējām attiecībām var pretendēt uz uz tavu mantoto daļu no vīra un otrādi.

Uzskatu, ka tas ir tikai normāli un pati piedāvātu šo līgumu noslēgt. Pirmkārt, viss kopā dzīvojot ir kopējs, bet iepriekš ir katra atsevišķi, ja viņam kas ir atstāts īpašumā iepriekš tad tas ir viņa un nav ko tur dalīt. Otrārt, ja būs kādas nenokārtotas saistības nespēja samaksāt, tad tas pasargās no tā ka neatņems visu, kas jums ir.

Kubiet, nekad neviens nevar zināt otru cilvēku līdz galam. Tu kaut vai vari pārrakstīt visu, kas tev pieder, uz sava mīļotā vīrieša vārda, bet pat, ja ir tā lielā mīlestība, tomēr ir arī jādomā ar galvu. ;)

Es par.

Nu bet, ja godīgi, tad, mana drauga bērns no iepriekšējām attiecībām nav nekāds elles izdzinums, lai (ja nu kas) viņš nedalītu mantojumu kopā ar mūsu kopīgo bērnu. Varbūt es tā domāju, jo arī bērns dzīvo kopā ar mums un tā situācija ir nedaudz savādāka. Labi, es tā domāju tikai tagad. Varbūt pēc gadiem manas domas mainītos.

Nu, kā. Vēl viena situācija ar nek. īpašumu (jo parasti jau par to ir vislielākie kašķi). Jūs ar vīru paņemat kredītu, nopērkat dzīvokli uz vīra vārda, nomaksājiet un vīrs aiziet bojā. Tas nevienu neinteresē, ka par dzīvokli pēdējos 15 gadus esi maksājusi tu, pati vainīga - vīra bērniem no iepriekšējām laulībām pienākas daļa, ja ne viss dzīvoklis. Punkts. Laulību līgumā tādas lietas parasti atrunā. Bet kā jau teicu - par mantojuma lietām man izpratnes nav lielas, tāpēc varu arī sameloties konkrētajā jautājumā.

Nu jūs aizmirstiet vienu lietu - laulību līgums nav kā likumprojekts, kam jāsaņem 50+1 Saeimas deputātu balss, lai to apstiprinātu vai grozītu. To sastāda pāris kopā ar juristu un tas ir tāds, kas apmierina abus iesaistītos (domājams). Bez tam to var noslēgt gan pēc laulībām, kā jau DIO minēja, gan izbeigt neizbeidzot pašu laulību, kā arī mainīt un papildināt.

Tas nav nekas aizskarošs un tam ļoti reti, manuprāt, mūsdienās ir sakars ar neuzticēšanos otram cilvēkam. Tas reāli aizsargā abus laulātos no neparedzamām situācijām. Katrā ziņā, tā ir mana izpratne par šo jautājumu.

es tikai par. neizslēdzu, ka nākotnē tādu parakstīšu no savas vai topošā vīra puses, ja katram būs ar ko riskēt. es to neuztveru slimīgi vai kā neuzticēšanos. nu nav jēga apcerēt - ko tad tu precies, ja jau neuzticies, jo dzīvē visādi gadās un nekad nevar zināt, par kādu fūriju otrs var pārvērsties.
no pieredzes zinu pāri, kas nodzīvoja kopā 23 gadus, tagad šķiras un ir gatavi sadalīt pat sētas stabus.

Es tikai par. Izskatās, ka daža laba te pasakās dzīvo. Varētu padomāt, ka tie pāri, kas gatavi viens otram rīkles pārraut mantas dēļ, precējās bez mīlestības un uzticības. Nē, arī viņi bija iemīlējušies un laimīgi, bet dzīvē visādi notiek.
Bļin, man mans bijušais arī vēljoiprojām naudu ir parādā. Nu tā mīlēju un uzticējos, bet to parādu nedabūšu dēļ sava stulbuma.

tam ļoti reti, manuprāt, mūsdienās ir sakars ar neuzticēšanos otram cilvēkam.

Ņemot vērā šķirto laulību īpatsvaru nav pamata domāt, ka potenciālā laulība ir ilgtspējīga. Pat, ja ir lielā mūža mīlestība stāvot roku rokā pie altāra - neviens nedod garantijas, ka kopdzīve būs līdz kapam. Šajā sakarā, kārtējo reizi piesaukšu sievietes iracionalitāti - es precos, tādēļ līgumu neslēgšu, jo precos dēļ mīlestības, bet ja šķiršos, tad pēdējo apakšbiksīti novilkšu. Mīla nav karošana par zemēm, bet kur divi - tur agri vai vēlu sākas problēmas.

mana drauga bērns no iepriekšējām attiecībām nav nekāds elles izdzinums, lai (ja nu kas) viņš nedalītu mantojumu kopā ar mūsu kopīgo bērnu.

To tu nevari zināt, pirms nav tāda situācija bijusi.
Man rados ir 3 māsas,kas dzīvojušas kā sirdsdraudzenes- viena par otru cēlās un krita utt, kā bija jāsāk mantojums dalīt, tā sākās viss,kas vien varēja sākties..un neviena no viņām nebija elles izdzimums.

Īpašumu u.c., kas ir mantoti vai iegūti kā dāvinājums vienai no pusēm nav uzskatāmi par kopīgi iegūtu mantu, tas ir katras puses atsevišķais īpašums, līdz ar to, ja ir atbilstoši dokumenti neviens to nevar atņemt, ne šķiršanās procesā, be banka, ne arī kas cits.

Vienīgais gadījums, kad atbalstu laulību līgumu ir, ja vienai no pusēm ir bizness ar kādām problēmām, tad var noslēgt laulību līgumu par mantas šķirtību un uz otru pusi pārrakstīt visu ko negrib lai kāds atņem. Bet tur jābūt lielai uzticībai un labam juristam.

Kaut arī pati esmu jurists, vairāk vai mazāk piekrītu kubietei, ja vien līguma nosacījumi nav pozitīvi abām pusēm.

cubiana, kā ir ar naudu, kas iegūta no mantojuma pārdošanas uz ieguldīta, piemēram, kopēja dzīvokļa iegādē?

Piekrītu čāčai- man ar atālos rainiekos tagad notiek tāda plūkšanās dēļ mantojuma,ka tik turies. Liekas,ka pilīnīgi sveši cilvēki ir tagad.

Noteikti neesmu pret!

Cubiana - bet ir pāris. Viņiem ir bērns. Tiek šķirta laulība - tiesības uz bērna aprūpi iegūšt māte. Nomirst vīram omīte, vīram pieder mantojuma pirmtiesības. Bet arī bērnam ir tiesības uz mantojamo daļu. Tiesā šīs bērna intereses aizstāv māte, jo bērns nepilgadīgs. Tiesa lemj mantojumu dalīt vai iedalīt mantojumu bērnam. Sieviete kā bērna pārstāve iegūst tiesības rīkoties ar mantojumu līdz bērna 18.gadu vecumam. Ieguvēja ir arī sieviete šādā situācijā. Laulību līgumā ir iespēja atrunāt tādas lietas kā bērnu tiesības uz vienu vai otru lietu. Tāpat kā bērnu aizbildniecības jautājumus un ierobežojumus.

Man nebūtu iebildumu slēgt laulības līgumu.

stellaglmr- vispār jau bērns ir abu vecāku aprūpē. tikai jautājums, kurš no vecākiem īsteno ikdienas aizgādību? nu un, ka bērns dzīvo pie mātes. tad viņš vairāk neskaitās tēva bērns? apbrīnoju šo divkosību...neapvainojies lūdzu.. a bet, ja bērns dzīvo pie tēva, tad jau nebūtu problēmu un neviens nekasītos par to, kāpēc mazbērnam būtu kaut kas jāsaņem? ieguvēja ir bērna māte līdz bērna 18 gadu vecumam. līdz tam viņa tikai pārvalda bērna mantu, ja viņam tāda ir.

cubiana, kā ir ar naudu, kas iegūta no mantojuma pārdošanas uz ieguldīta, piemēram, kopēja dzīvokļa iegādē?

strīda gadījumā katram laulātajam jāpierāda, ar kādu daļu viņš ir piedalījies dzīvokļa iegādē.
bieži vien nepietiek īpašuma iegādei ar naudu, kas iegūta no mantojuma pārdošanas., līdz ar to nepieciešams vēl ieguldīt daļu naudas.

meitenes mīļās, padomājiet, taču par šo visu no otras puses. piemēram, vīram ir bizness. neiet runa par izputēšanu, bet noslēdzot laulību līgumu jums nekas nepienākas pēc tam. kamēr vīrs ceļ biznesu, jūs tikmēr auklējat un skolojat jūsu kopīgos 5 bērnus, kurus viņš tik ļoti vēlējies. šajā situācijā es negribētu piekrist, ka sievietei nekas nepienāktos no vīra īpašumiem vai kas tur viņam ir. protams, tāpēc arī sievietei ir jāstrādā u.tml., bet nu, ja ģimenē ienāk kopīgi bērni, biežāk tomēr sieviete viņus aprūpē mājās, kamēr vīrs strādā. tikmēr sieviete nevar īsti kāpt pa karjeras kāpnēm. šī ir tikai viena konkrēta situācija. lūdzu neiespraust visus - ja nu. bet nu šeit es nebūtu priecīga par laulību līgumu.
es atbalstītu laulību līgumu tad, ja priekšā ir kāds riskants pasākums, kas draudētu beigties ar to, ka mēs abi paliekam ar plikām pakaļām.

Ar šādu līgumu tiešām iespējams apdalīt iepriekšējo attiecību bērnus? Lasu Jūsu iepriekšējos komentārus un īsti nesaprotu..

Bet vispār esmu par!

eiet runa par izputēšanu, bet noslēdzot laulību līgumu jums nekas nepienākas pēc tam. kamēr vīrs ceļ biznesu, jūs tikmēr auklējat un skolojat jūsu kopīgos 5 bērnus, kurus viņš tik ļoti vēlējies. šajā situācijā es negribētu piekrist, ka sievietei nekas nepienāktos no vīra īpašumiem vai kas tur viņam ir.

Ja tas tik ļoti uztrauc, tad laulību līgumā arī to var atrunāt - kādas kompensācijas pienākas sievai. Citreiz nosaka summu par katru bērnu, citreiz kaut kādu noteiktu summu.

Pienācis laiks saprast, ka laulību līgums nav nekāds bubulis. Ja pāris ir saskanīgs un spējīgs vienoties, tad noteikti ir iespējams rast risinājumu abu partneru jautājumiem.

Nav tāds viens konkrēts laulību līgums, kuru sastāda visiem pāriem - vai nu paraksti šito, vai neparaksti neko. Tos līgumus taču paši pāri sastāda, kādas tur var vispār rasties problēmas?