Pozitīvi un labi cilvēki :)

Galu galā - pasaulē tik daudz ļaunuma, kādēļ nepacensties kādam palīdzēt un vairot labu?

Tik perfekti pateikts, paldies marchixa :)

Man mīļi liekas, kad pēdējās minūtes līdz 22.00 kasieres baigi cenšās izsist tos alkoholiskos pirkumus :D

Nesen pati nepiefiksēju, ka tūliņ būs 22, kasiere sāk kliegt 'PALAIDIET MEITENI, viņai vīns'. Un visi tik saprotoši, tik saprotoši.. :)

zeltagabalin :D:D

Ziemassvētku drudzī, kad visas iestādes bija pārpildītas. īpaši jau bankas :) es ierados uz swedbanku izņemt naudu (jo man nav kartes) rinda bija tik gara, ka līdz manam numuriņam bija jāgaida ilgāk kā stunda (to teica bankas darbiniece) Es biju sašutusi , jo tā bija tuvākā banka , kā arī naudu ļoti vajadzēja.
Pie manis piebrauca puisis invalīda ratiņos un piedāvāja palīdzību, jo viņš esot dzirdējis manu situāciju. Aizbrauca noņēma no savas kartes naudiņu tik cik man vajadzēja un tad gaidīja kamēr es viņam uzskaitu caur internetbanku. (jo internetbanka man bija) . Viņš bija tik jauks un laipns, pat deva man naudiņu, nesagaidījis kamēr manējā pārskaitītā ienāks viņa bankā :D Es,protams, piedāvāju sagaidīt.. Tā nu sagaidijam, pateicos viņam ka izpaliidzeeja un atsveicinaajamies :)

Reti, bet ir gadījies sastapt jaukus cilvēkus, pati mēģinu tāda būt, jo man patīk palīdzēt, patīk, kad cilvēks sāk smaidīt, kad kaut vai to pašu lietussargu piedāvā, vai arī veikalā trūkstošos santīmus iedod.
:)

reiz braucu tramvajā no garas un mokošas darba dienas,garastāvoklis bij zem nulles.....tramvajs apstājās pieturā kurā stāvēja kāds mazs puisītis,....viņš pienāca pie mana nosvīdušā loga un uzzīmēja smaidīgu sirsniņu,pamāja un atsūtija gaisa buču......

no drauga bieži saņēmu davanā puķu pušķīšus kas galīgi neatgādināja tos kurus pārdod puķu veikalos,bij neērti jautāt kur viņš tos pērk......tad vienreiz braucot pa rīgas centru viņš apstādināja mašīnu pie luksafora ieslēdza avārijas gaismas un metās pāri ielai....kad es ar acu skatienu centos notvert kur viņš aizskrien,ieraudziju ļoti vecu tantuku ar salīkušu muguru,kura ielas stūrī,putenī tirgoja pūpolu saišķīšus......tad es uzzināju kur viņš nopērk tos ziedus...

man viens seksīgs puisis izmaksāja 4 aliņus un šokolādi,bet pēc tam biju tik sakautrējusies,ka aizmuku :(

Man bez maz vai katru dienu, kad kaut kur dodos, gadās visādi patīkami sīkumi. Nesen, piemēram, no vilciena kāpjot laukā konduktors, kas jau stāvēja lejā, padeva roku, lai vieglāka izkāpšana. Pēc tam kāds cits vīrietis durvis atvēra utt.

es ļoti gribētu,lai pasaulē būtu vairāk izpalīdzīgi,jauki un pozitīvi cilvēku :)

uz sitienu prātā nāk tika viena reize- veikalā pirku pārtiku,sanāca divi ziezgan pilni maisi..kāds simpātiks vīrietis man aiznesa viņus uz dzīvokli :) Jauki, ka tādi vīrieši vēl ir :)

aloe, varbut tie jaunie puishi kuri dod tev sedvietas doma ,ka esi stavoklii??

Kad jaunibas gados biju iesligusi loti slikta kompanijaa,kur bija arii man challis un pati no tas ara nevareju tikt,tad bija viens challis,kas mani visulaik macija,palidzeja..Tikai ar vina palidzibu es saaku redzet,kas ir labs un kas slikts,ar vina palidzibu atguvu gimenes ticibu un sapratu,kas ir svarigs un kas ne..Ja nebutu vinjs man palidzejis,tad iespejams kada midzenii audzinatu jau kadu treso bernu,vienmer busu pateiciga par dzivi,kas man ir tagat..

Ir man ari tagat viens draugs,kas vienmer uzklausa,kas uz sirds un dod padomus,kas palidz..Pec sarunam ar vinu visas problemas liekas mazi sikumi.

Vienu reizi ar savu 30kg smago čemodānu vilkos lejā pa bezgalīgām metro trepēm, jo tajā stacijā nebija lifta un eskalators nedarbojās. Es tur pūsdama elsdama kaut kā tirinājos uz leju, likās jau ka nokavēšu savu vilcienu, jo tās trepes tiešām bija bezgalīgas un es gliemža ātrumā. VIENĪGAIS cilvēks, kas man piedāvājās palīdzēt (man garām pagāja vismaz 30 cilvēki), bija riktīgs urļiks. Kopš tās reizes mazāk cenšos vērtēt cilvēkus pēc izskata, stila. Nav jau tā, ka baigi vērtēju pēc izskata, bet nu kam gan patīk urlas un ar viņiem ir labas asociācijas?

Īstenībā par tiem urļikiem runājot... :D Rīgā, gandrīz vienmēr krievu cilvēki ir tie, kas man piedāvajas kaut ko palīdzēt. Īpaši, kad biju stāvoklī, liekās, ka visas Rīgas krievu sievietes bija... hm.. sadevušās rokās par mani :D Gan pacēla, gan atvēra, gan panesa, gan apsēsties piedāvaja un labāko gabalu veikalā no vitrīnas pārdeva utjpr. Latviešiem, godīgi sakot, nospļauties.
Man netīk visādi iedalījumi, bet tas bija fakts.

Susuriņ, tā varētu būt, jo taču visās "krievi versus latvieši" diskusijās ir minēts, ka krievi ir atvērtāki, izpalīdzīgāki (ne jau ka mēs sliktāki, bet vienkārši aukstāki). Tikai manā gadījumā tas bija Francijas arābu urla. Tieši tāds pats tips kā tie, kas man pirms gada uzbruka. Tā ka nevar visus mest vienā maisā.

Es šodien izdarīju labu darbu. Pirms manis iepirkās večuks, kurš pie kases atstāja pienu. Brīdī kad pārdevēja to pamanīja, viņš jau bija prom. Nu neko, metos virzienā kurā viņš aizgāja, noķēru un teicu,ka viņam palicis piens veikalā. Bija dikti priecīgs un teica paldies. Tajā brīdī sajutos tik labi :)

Jā, atceros vienu gadījumu. Mans pirmais lidojums. Ar pārsēšanos Kopenhāgenas lidostā. Es tur tā manāmi apjuku, salīdzinot ar Rīgas izmēriem. Un tad viens vīrietis mani aizveda līdz manam geitam. Pa ceļam noskaidrojām, ka es lidoju uz viņa dzimto pilsētu. Aizveda mani uz kafejnīcu, pabaroja, izstāstīja, kas man jāredz, uzrakstīja savu vārdu uz lapiņas. Tagad šad tad redzu viņu LV preses lapās, vienmēr pasmaidu un atceros viņa laipnību.

Man prātā visspilgtāk palicis draudzenes stāsts.
Draudzene gulēja slimnīcā, palātā bija vēl dažas grūtnieces, kurām bija nopietnas problēmas. Blakus gulēja sieviete, kura tikko bija zaudējusi bērniņu, ne ar vienu nerunāja, visu laiku raudāja. Kad draudzeni rakstīja ārā no slimnīcas, viņa uz nelaimīgās palātas biedrenes gultas nolika milzīgu konfekšu kasti un uzrakstīja sirsnīgu un iedvesmojošu vēstuli.

Stāsta foršākā daļa ir tā, ka pēc dažām nedēļām mana draudzene nāk ārā no savas mājas un burtiski uzskrien virsū nelaimīgajai palātas biedrenei. Sākušas runāties, sieviete teica, ka vēstule ļoti palīdzēja saņemties. Draudzene teica, ka liela laime bija redzēt sievieti smaidam un sakām "paldies".

Mani kaimini iznes un ienes man atkritumu spaini katru nedelu! (Tie stav pagraba un katru nedelu vienu dienu jaizliek uz ielas). :) Forsi! Jo vini zin, ka daudz stradaju un reti esmu majas.

Biju arzemes svesaa pilseetaa, un no lidostas bija jaanoklust galameerkjii. Nu neko, pabraucu gabalinu, domaaju kaapsu araa, bet iisti nezinaaju vai taa ir iista vieta, jo ne sauca pieturas,neko. Taa teikt uz savu galvu izdomaaju izkapt! :D Izkaapu aaraa.. turu savu biljeti rokaas un briiinos... :D Shoferis never autinja durvis taads''izskaties, madam apmaldiijusies, raadi shurp ka ta jaatiek''!..Paraadiiju biljetes, pateicu kur mans galameerkjis. Tad pabraucaam divas pieturas uz priekshu un tad vins taads'' meitenei baltajaa metelii(man) jaakaapj ara! Pateicos un izkaapu. Tad es atkal apmulusi staavu sveshajaa pilseetaa un shis jau pabraucis uz priekshu un pie luksafora man ar roku maaj,ka man jaaiet uz prieksu un tad pa labi (jo veeleejos nonaakt autoostaa) Patiiikami!! Lai gan vins padomaaja kas ar mani,jo izskatiijusies galiiigi apmaldiijusies! :D
Taa man staav praata jaukais soferis.