Tirinu dupsi, klausos mūziciņu (
https://www.youtube.com/watch?v=oa8s8D6Fljc) un priecājos par sniedziņu.
Nespēju sagaidīt, kad sasnigs pietiekami daudz, lai ES varētu izmēģināt ragavas, ko meitas krustvecāki Ziemassvētkos uzdāvināja MEITAI. :D Trose jau gatava, pasāts jau tiek sildīts (manās iedomās), un trase jau ir izvēlēta - jau kopš bērnu dienām gribu izvizināties tādā trakā veidā, tikai ne kājās stāvot. :D
Savādāk man viss ir oki, gaidu, kad mazais nezvērēns modīsies, šodien kaut kā ilgi guļ, bet man mans rīta kafijas rituāls ir pārāk dārgs, lai es viņu modinātu. Vēl pusstunda klusuma un miera ir tas, kas man vajadzīgs.
Šodien vispār darbīga diena plānā, pārsvarā gan pie telefona. Pagājušonedēļ man uzvēla vēl vienu projektiņu, par ko es tikai priecājos, kas ir dīvaini, jo es par visām šīm savām aktivitātēm, kas man sagādā tik daudz prieka, nesaņemu ne kapeiku un diez vai tas jebkad mainīsies. Bet man patiess prieks.
Par kapeiku saņemšanu runājot, esmu jauna darba meklējumos, jo par laimi (jā, par laimi) veiksmīgi esmu atkratījusies no visiem saviem darbiem, veiksmīgi palikusi bez ienākumiem un ar lielu entuziasmu ķeros klāt darba meklēšanai. Jau pāris cilvēki ir zvanījuši un interesējušies par manu CV, ceru, ka izdosies atrast kaut ko, kas man der. Un, jā - esmu ekstāzē, ka beidzot, pēc 2 gadu pārtraukuma, man būs darbs, uz kuru es varēšu sapucēties un,lai tur nokļūtu, vajadzēs nevis aizšļūkt trīs soļus līdz galdam kā iepriekš, bet reāli iesēsties transportā un braukt. :D
Tāda baigi uzvilkusies izklausos, pārlasot savu komentāru, bet laikam tā arī ir. :) Šī ir pirmā šī gada diena, kad man nav megabesis!