Es nevarētu pamācīties, alus uzdzen atslābumu un apcerīgumu, gribas sapņot par liegiem vasaras vakariem, radošām katarsēm un dažu labu pazaudētu apskāvienu. Lai arī, tiesa, esmu rakstījusi esejas, šādi alojot. Skolotājai patika. :D
Par veselībai nodarīto kaitējumu lai komentē mediķi, bet man tā nepatiktu. Šī vispār ir tēma, ar kuru tieši šajā periodā tiecos tikt skaidrībā, taču šobrīd manas sajūtas saka, ka esot laimīgai, reibināmos tik bieži vis neprasītos. Dažkārt pati iedomājos, ieraduma vadīta, ka varētu vienu rūgteno iztukšot, vai divus, taču tad atceros, cik ļoti man patīk pilnīgas klātbūtnes un apzināšanās izjūta. Tas gan nenozīmē, ka būtu pilnīgi pret vēlas novakares pasēdēšanu barčikā, labas mūzikas aijāienos, taču pēdējā laikā kaitina, ka tā enerģija, ko alkohols uz brīdi sniedz, man pēcāk ar uzviju ir jāatdod atpakaļ. Nepatīk ar kādu tajā dalīties. :)