16. gados , man uzdāvināja savu dzīvokli, tur vēljoprojām, dzīvoju , mīlu savas mājas :) Citus mēnešus neprasīju vispār naudu vecākiem , citus prasīju kā par diviem :D Mums ar mammu bija pārāk atšķirīgi uzskati par to, kā ir jādzīvo. Es gribēju mūžīgo ballīti un čillu ar draugiem līdz rītam , mamma atpūsties pēc darba, tad tik rasts kompromis + es jau 10 gadus neesmu dzirdējusi frazes, kas kādreiz mani noveda līdz baltkvēlei - savāc istabu, iznes miskati u.t.t :D
Gluži manas domas:
Starp citu, es pieņemu, ka daļai vecāku, tas ir reāls iemesls piemest kādus dažus simtus latu mēnesī un aizfīrēt to 18-gadīgo hormonu pārņemto ballīšzvēru kaut kur labi tālu no sevis, tikai, lai miers būtu mājās.
Es diezgan ātri sapratu, ka miskaste pēc nedēļas sāk nenormāli smirdēt un drazas labāk savākt kamēr nav piekaltušas :)
Ik pa laikam ( pārsvarā ziemā ) pie manīm padzīvo arī mana omīte, man tas baigi patīk .. vispār man ir super ome ! :)