Cik?

Un ja grib tad var paspèt mácîties,îrèt dzîvokli un paballèties vèl:p tikpat labi var brînîties,ká daźa laba savos 23 nemák grîdu izmazgát

Uzskatu, ka piemērots laiks izvākties ir tad, kad reāli pats sevi vari uzturēt

++

16...parcelos uz citu pilsetu macities..irejam dzivokli ar draugiem..pectam kojas un tad atkal dzivokli:)

Izvācos, kad man bija 14 gadi. Ne mamma, ne tēvs no tā laika man ar naudu nav palīdzējuši. Dzīvoju pie sava toreizējā puiša, viņš man palīdzēja ar naudiņu ikdienā un arī skolas pusdienām un materiāliem iedeva naudu. Tagad varu teikt viņam lielu paldies, jo ar vecākiem man nekad nav bijušas tādas izteikti labas attiecības. Raksturi pārāk dažādi.

Nekur neesmu izvākusies mamma aizgāja pie jaunā drauga dzīvot paliku vectētiņa mājā dzīvot.
Bija 18 gadi tad man.

19, bet tas bija tāpēc, jo kopā lētāk. tā man šķiet, ka randiņu periodu jāizbauda pēc iespējas ilgāk :)

18, bet joprojām nejūtos baigi izvākusies, jo bieži braucu pie vecākiem, + puse mantu ir tur :D

Ap 19 gadiem izvācos, bet pēc tam nācās padzīvot kādu laiku pie tēva. Pēc tam uz 20 gadiem kā izvācos tā neesmu atgriezusies. Strādāju, naudu pati pelnīju, vecākiem neko neprasīju. Tagad gan jādzīvo pie drauga vecākiem un tas mani beidz nost, gribu savu dzīvokli.

15

18

Joprojām dzīvoju pie vecākiem un man ir daudz vairāk nekā 18 gadi! :D
18 gados noteikti nepavilktu dzīvošanu atsevišķi, ja nu vienīgi dabūtu sev ļoti turīgu džeku (bet toreiz satikos ar sava vecuma puisi bez darba), kurš man visu apmaksātu vai arī ja vecāki dotu naudu!! Reāli iespēja iet dzīvot atsevišķi parādījās 22-23 gadu vecumā, kad sākās nopietnā strādāšana, bet mamma bija pret dzīvokļa īrēšanu, jo pašiem ir liels mājoklis, kur vietas pietiek visiem, arī manam draugam...
Šobrīd no vienas puses esam laimīga, ka negāju prom, jo pa šo laiku ar draugu esam nopirkuši labu mašīnu un mums ir iekrāta laba summiņa dzīvokļa ņemšanai kredītā, bet no otras puses - sen jau gribējās dzīvot atsevišķi, darīt visu pa savam un mūžīgie vecāku viedokļi kā un ko darīt labāk ir jau līdz kaklam...! Nav veselīgi tik ilgi sēdēt pie vecākiem, tas bremzē attīstību (runāju tieši par sevi un savu dzīvi), bet ja nav tā iespēja atsevišķai dzīvošanai, tad nav...

18 (:

19

Pēc vidusskolas beigšanas, kad pārvācos uz Rīgu.
Laikam 19 gadi tad bija. Tad arī vecāki pārstāja finansiāli atbalstīt.

20 vai 21, īsti neatceros. Sākumā vēl mētājos šurpu-turpu. Katrā ziņā uzskatu par pilnīgi bezjēdzīgu pasākumu, ja jaunietis izvācoties nespēj pats sevi nodrošināt, t.i. apmaksāt savus rēķinus un savu ledusskapja saturu. Pārāk daudz esmu dzirdējusi variantus, kad dzīvo it kā atsevišķi, bet to visu tik un tā apmaksā vecāki

Man ir 19, bet dzīvoju tāpat kopā ar mammu. Neredzu īsti iemeslu dzīvot atsevišķi, jo sava istaba man ir un mammu tāpat sanāk redzēt tikai vakarā. Protams ir jau reizēm tā, ka gribētos būt vienai, jo gribās izpausties ar draugu vai uzrīkot kādu pasēdēšanu, bet līdz šim tas vēl nav traucējis.

19 gados izvācos no vecāku dzīvokļa un pa taisno prom no Latvijas, te īrējam dzīvokli, strādājam un visu darām paši.

25 gadi, neplānoju nekur izvākties.

Nav brīnums, ka vēl nevainīgs esi :D :D

Izvācos 19 gados, jo sāku studēt citā pilsētā.

No vecāku mājām aizgāju, kad man bija 18. Aizgāju pie vīrieša dzīvot, tagad man ir 21 un plānā ietilpst iet atpakaļ pie mammas. :D

Reāli, ja būtu lielāki ienākumi, dzīvotu viena, bet es to atļauties nevaru. :(

18, īrēju dzīvokli ar vēl dažiem cilvēkiem, un nesanāca pārāk dārgi maksāt, bij arī darbs.

Es arī nesaprotu, kāda jēga izvākties no vecāku mājas, ja pēc tam 2.dzīvokli arī viņi apmaksā?!