Dzīvojam īrētā dzīvoklī daudzdzīvokļu mājā centrā mājas priekšpēdējā stāvā. Māja mūra - ar biezām sienām un neticami vāju skaņas izolāciju. Virs mums dzīvo ģimene ar bērniem (nezinu cik, bet sajūta, ka vismaz 10...). Šie bērni katru vakaru ārdās, lēkā, skraida, bļaustās tā, ka mums dzīvoklim griesti dreb, griestu apmetums birst un sekcijām visi stikli vibrē. Katru vakaru bērni iet gulēt ap 11iem, 12iem vakarā, līdz ar to no ~18:00 līdz 24:00 katru dienu ir garantētais jandāliņš, kas tik ļoti atspoguļojas mūsu dzīvoklī. Bieži vien dzirdam arī pieaugušo bļaustīšanos. Esmu vairākas reizes īsi pirms pusnakts gājusi augšā, zvanījusi/klauvējusi/dauzījusies pie durvīm, kad kārtējo reizi troksnis ir neizturams, pa grīdu tiek driblēta bumba un bērni skraida kā nenormāli - vaļā tās neviens never, bet jandāliņš turpinās.
Nepārprotiet, es mīlu bērnus, esmu no tām sievietēm, kurām bērni sagādā milzīgu prieku, bet šķiet, ka šiem bērniem esmu veltījusi visu savu zināmo slikto vārdu krājumu... Es cienu cilvēkus un saprotu, ka bērniem jāļauj vaļu, bet šī situācija jau ir ārpus jebkādām normām. Ko man darīt? Varbūt kādai/-am ir līdzīga pieredze? Domāju uzrakstīt vēstuli kaimiņiem, bet nezinu, vai cilvēciski lūgt piebremzēt viņu aktivitātes vai iegādāties paklāju, vai arī draudēt ar policiju, jo ir skaidrs, ka šie cilvēki pārkāpj valstī noteiktās cilvēka tiesības uz naktsmieru no plkst. 23:00-06:00.
Reizēm man tā vien gribas piezvanīt Policijai un pateikt, ka ir aizdomas, ka bērni tiek regulāri atstāti bez uzraudzības, jo es neticu, NETICU, ka pieaugušais spēj būt tur klāt un to izturēt KATRU vakaru un neapsaukt un nenomierināt savus bērnus. Jo mēs aiz biezas mūra sienas (griestiem) to nespējam izturēt.
Izvākšanās šobrīd nav variants - jo +/- gada laikā plānojam pārvākties uz konkrētu vietu, tāpēc šobrīd uz nepilnu gadu meklēt vēl kādu dzīvokli un taisīt lielo pārvākšanos - tas nav reāli..
4298
