Strīdi attiecībās-cik skaļi?

Neesmu no kliedzējām:D ne attiecības ar draugu, ne ar citiem cilvēkiem
Es daudz ko paturu sevī, kas ar nav labi, bet neko nevaru izdarīt, mani tā kliegšana nesaista, kā arī uz sevi neļauju klaigāt kādam.

Nekliedzam, nu varbūt retu reizi, bet parasti vai nu uzreiz sakam, kas nepatīk un atvainojamies. Vai arī apvainojamies par kaut ko sākot no pāris min uz vairākām stundām un tad mierīgā tonī diskutējam par notiekošo problēmu :D

Nu majas stridi man ir vnm bijushi skalji, laikam pie vainas, ka mani vecaaki visu risinaja ar bljaushanu nenjemot vera, kas atrodas blakus un kur pasji vinji atrodas.... Tetis parasti vaca mantas, skreja prom, nedeljam nenaca majas utt...
Manam draugam ari visi stridi majas notikusi skalji, tadelj ari vinjs kliedz uz mani....

Rezultaata - pie visiem stridiem, es vnm vaacu mantas, eju prom, protams kadreiz vins man ljava iet un meta manas mantas pats pa durvim ara, kopsh reizes, kad aizgaju uz 6 nedeljam vinjsh ta vairs nedara, megina mani nomierinat, kaut pirms ta esam viens uz oru bljavushi, es paratsi vinju grustu, speru ar kaaju :D

Nu jaa, parasti vins man atvainojas, un vienmer vins paliek vainigs.... shausmas! jamaina shis viss, bet es nezinu kaa, jo ne man ne vinjam berniba vecaki meriga veidaa nerisinaja stridus...

Neesam nekad viens uz otru bļāvuši. Arī neapvainojamies tā, ka dienām nerunājam.
Sastrīdamies un tad arī pēc dažām minūtēm izrunājamies, kas vienam/otram nav paticis un to lietu atrisinām. Es pat brīnos kā mēs tik mierīgi mākam visu izrunāt un atrisināt, jo abiem karstasinīgi raksturi :)

Strīdamies ļoti reti. Parasti normālos decibelos. :D Reizēm, protams, gadās arī skaļāk pavēdināt plaušas, bet reti. :D
Apbrīnoju pārus, kas spēj nerunāt dienām ilgi. Es nekad mūžā tā nevarētu. Man vēl joprojām ir svarīgi neiet gulēt dusmīgai, betjasanāk, tad nākamajā dienā toč salabstam.

Laikam arī man tas viss ir no maniem vecākiem, nu kliedzējs un mantu vācējs gan bija tikai tēvs, man tas vienmēr, kā bērnam, tik ļoti riebās, bet tagad sanāk, ka esmu tāda pati...sastrīdos, kliedzu, metu mantas, vai vācu savējās. Man nepatīk, ka tā daru, bet, kad atkal pienāk tas strīda brīdis, nespēju sevi nokontrolēt un viss aiziet pa gaisu.

Strīdoties es pakāpeniski paceļu balsi,bet ne tā riktīgi skaļi. Esmu pamanījusi,ka tā vnm notiek,kad mani kkas nepamierina,man sāk likties,ka ja es pacelšu balsi,tad pēkšņi manējais mani sapratīs un citi argumenti būs lieki.

Jā, gribēju piebilst, ka man ar nav pieņemami, nerunāties dienām ilgi, kaut kā ignorēt otru utt., kā arī strīda karstumā, piemēram, skriešana ārā no mājās, aizskriet pie vecākiem, draugiem vai uz ballīti utt. un nebūtu naktī mājās pēc tā visa.

Apbrīnoju pārus, kas spēj nerunāt dienām ilgi. Es nekad mūžā tā nevarētu. Man vēl joprojām ir svarīgi neiet gulēt dusmīgai, betjasanāk, tad nākamajā dienā toč salabstam.

+++ šim arī varu piekrist

Jā, gribēju piebilst, ka man ar nav pieņemami, nerunāties dienām ilgi, kaut kā ignorēt otru utt., kā arī strīda karstumā, piemēram, skriešana ārā no mājās, aizskriet pie vecākiem, draugiem vai uz ballīti utt. un nebūtu naktī mājās pēc tā visa.

Pēc savas pieredzes arī ir ko pastāstīt..
Vienu nakti manējais pēc strīda aizskēja prom un nebija naktī, tad gan es sakravāju viņa mantiņas un teicu no rīta, lai nāk tām pakaļ. Vairs nekad nav nekur skrējis, jo man šāda attieksme liecina to, ka tā ir zīme, ka katram savs ceļš.

Mēdzam mājās izbļaustīties, bet jau sen mums nav bijuši tādi pavisam nopietnie strīdi. Tā izbļaustīšanās parasti tāpat beidzas ar kopīgu pasmiešanos pašiem par sevi.

Bet, mums ir viens ārkārtīgi svarīgs noteikums - problēmas risināt tikai un vienīgi esot divatā!! Man tiešām riebjas, ja publiski kāds "mazgā savu netīro veļu", apkārtējie cilvēki parasti nezina, ko tādā brīdī darīt un kā izturēties. Tāpēc mēs arī nekad nebojājam omu citiem un strīdamies tikai, esot divatā. Ja esot kādā publiskā pasākumā kaut kas ļoti aizvaino otru, tad paturam to sevī līdz brīdim, kad iekāpjam mašīnā vai esam mājās.

Jā, gribēju piebilst, ka man ar nav pieņemami, nerunāties dienām ilgi, kaut kā ignorēt otru utt., kā arī strīda karstumā, piemēram, skriešana ārā no mājās, aizskriet pie vecākiem, draugiem vai uz ballīti utt. un nebūtu naktī mājās pēc tā visa.

Man tā mierīgi domājot arī tas nav pieņemami, bet vienreiz es pēc tāda strīda ar māsu kopā aizbraucu uz Krieviju, uz trim nedēļām. Bijā tā, ka bija domāts, ka ar māsu un es ar savu nu jau bijušo vīru brauksim kopā uz Krieviju pie maniem radiem, mums jau bija nokārtotas vīzas, bet tad sanāca, ka manam vīram darba dēļ jāpaliek Latvijā, līdz ar to mēs abi nolēmām, ka nebrauksim, brauks mana māsa viena, bet tieši tajā laikā notika mums tas strīds un tajā naktī aizbraucu pie savas māsas, nākamajā dienā viņai bija lidmašīna uz Maskavu, biju tik nikna un paveicās, cik nu paveicās, bet vēl iepriekšējā vakarā dabūju lidmašīnā vietu, protams, pārmaksāju, bet tad man bija vienalga.
Nu nav tāda rīcība normāla, bet ka ar sevi cīnīties?

nu mēs vai nu aprunājamies normalā balsī vai mazliet pabļaustamies
nu labi es esmu tā bļāvēja parasti

vienmēr kas pat es bļauju viss beidzas ar normālu sarunu un miera izlīgšanu

Es nevaru ciest, ja attiecībās ir gari strīdi un klusēšana/nerunāšana vairākas dienas. Labāk sastrīdēties, izrunāt un uzreiz salabt :D Attiecībās vienmēr cenšos sākumā mierīgi visu izrunāt, noskaidrot un vienoties, bet ne vienmēr tā sanāk (lauvas raksturs) :D Daudz kas atkarīgs arī no otra cilvēka...

Striidamies,bet neaurojam pa visu maaju. Nerunaashana arii mums nesanaak:D
Striidamies par ikdienas siikumiem.

tā riktīgi bļāvusi, šķiet, esmu vienu reizi, parasti vnk sanāk nedaudz augstākā tembrā vnk runāt. lai arī esmu emocionāla un diezgan haotiska, labāk izvēlos atrisināt visu, kas risināms, mierīgi runājot, jo tā es spēju sevi kontrolēt. brīdī, kad pavelkos uz emocijām - nespēju. :D

nerunāšanas nav bijušas, man tas liekas stulbi + es tā nevarētu. var jau būt, ka nav bijuši tik katastrofāli strīdi, lai tas būtu nepieciešams. visbiežāk ir tā, ka strīds nebeidzas ar aizvainojumu, lai vajadzētu turpināt "pūsties' - ja jāturpina, tādas nekas nav beidzies. :D

Ir bļauts, sists, plēsts :D
Tas bija sen un nav taisnība :D

Reti, kad strīdamies, taču, kad to darām, es parasti balsi nepaceļu. Draugam gan bieži sanāk pacelt balsi, bet tajā brīdī es sāku klusēt un strīdi netiek izrunāti. Varu tā ar viņu nerunāt vairākas dienas un neļaut sevi samīļot, tās viņam ir lielas mocības - nezin kur likties, slikti guļ, tramīgs, utt (psiholoģiskais terors) :D Ciest nevaru, ka uz mani kliedz, tāpēc pati balsi nepaceļu. Ir bijušas tikai pāris reizes, kad esmu pacēlusi balsi, bet nu tie bija šķiršanās strīdi ar ex puisi.Ļoti nepatīk strīdēties.

Bet nerunāšanas taktiku piekopju tikai tāpēc, ka esmu novērojusi, ka bļaušana pretī viņu uzkurina vēl vairāk un tad strīdu nevar izbeigt.

par ko pārsvarā ir jūsu lielie strīdi?

Es ar savējo īpaši nestrīdos! Cenšamies visu nokārtot mierīgi izrunājoties. Par ko tad Jūs vispār varat tik ļoti strīdēties?