Riīa?

man patīk Rīga kā pilsēta ar iespējām, ar to, ka viss ir atrodams un sasniedzams. dzīvot gan negribētu Rīgā. Ideāli - pierīgā.

Man patīk Rīga, dzīvoju te aptuveni 5 gadus. Pēdējā laikā sāk likties, ka tā ir pārāk maza.

Es esmu liela Rīgas fane:D
Viena no mīļākajām un skaistākajām pilsētām. Kompakta, kopta, eiropeiska ar skaistu arhitektūtru un savu šarmu un atmosfēru. Tiešām esmu pateicīga, ka esmu piedzimusi Rīgā.
Bet tās, protams, ir manas subjektīvās sajūtas.

Vēl tik pat ļoti patīk Jūrmala ( bet tas jau ir cits stāsts:D)

Nē, Rīga man nepatīk. Pēc studiju beigām izvēlējos palikt savā pilsētā, jo Rīga NAV mana pilsēta.

Studiju gadus piecietu kā zobu sāpes. Meitenes jau minēja daudzus iemeslus. Visvairāk tracināja milzīgais laika patēriņš, lai tiktu no punkta A uz punktu B ar sabiedrisko transportu jāuzkavējas arī punktā Ā.

Pietrūkst gan kultūras pasākumi.

atcerējos, kā paziņa, kurš dzīvo kādā Maskavas mikrorajonā, stāstīja, kad brauc pie vienas draudzenes, kas dzīvo M.otrā galā, vienmēr paliek pa nakti, jo ceļš vienā virzienā aizņem 3,5 h:D
tā kā, teiksim, ja no Juglas līdz Ziepniekalnam +/- 1h jābrauc, tas ir nieks.
Bet nu, protams, arī to vienu h var salīdināt ar kādā citā pilsētā patērēto laiku.

Kā jau visur- ir savi plusi un mīnusi, bet manās acīs plusu ir daudz vairāk.
Ja jau Tev tiks dota iespēja pārvākties uz pilsētu,kura Tevi vilina,kāpēc to neizmantot? Padzīvo Rīgā kaut vai kādu laiku un pati varēsi spriest.

man ļoti patīk. un pilsētas izmērs ir ideāls, esmu dzīvojusi lielā metropolē, kur cilvēks pazūd kā smilšu garudiņš un mazpilsētā, kur katru dienu 4reiz jāiet garām tiem pašiem cilvēkiem un beigās jāsveicina aiz pieklājības, kaut vai nepazīstot :D bet Rīga ir ideāla. kultūras dzīve ideāla, izklaides iespējas, skaistas vietas, kur pabūt. neapnīk un reizē nav neizmērojami liela.
vienīgi nomāc cilvēku čakarēšana, dārgā apkure, dārgais transports un tas, cik nesmukas, neatjaunotas mājas pat centrā ir daudz.

Tas ir ļoti subjektīvi un tev pašai jāredz, jājūt.
Es neesmu nekāda Rīgas fane. Es neesmu spējusi te iedzīvoties ne studiju gadu laikā, ne tagad. Vnk...nejūtos labi, nepatīk. Vienīgais, kas patīk - iespējas apmeklēt kultūras izklaides(kino, teātri, izstādes utt). Tam ir plaša izvēle. Taču, citādi...
Taču, šeit man ir darbs un tas šobrīd ir svarīgi. Par pārējo ikdienā nedomāju un negruzos. Kad varu, braucu uz mājām un atgūstu enerģiju, jo šejiene man vnk izsūc visu un ļoti nogurdina.

šejiene man vnk izsūc visu un ļoti nogurdina.

Man pirmajā gadā Rīgā bija tas pats. Gaidīju nedēļas nogales, lai tikai tiktu prom no Rīgas, braukdama prom no Rīgas biju laimīga kā mazs bērns, ticis pie megalielas konfekšu kastes :) Ja nācās Rīgā uzturēties kādas 3 ned pēc kārtas, tad biju kašķīga, enerģijas nebija, viss kaitināja.... 3 gadu laikā tā vairs nav problēma, esmu jau nedaudz pieradusi. Bet vienalga, atgriežoties dzimtajā pusē, reizēm pat raudāt no laimes gribās, cik ļoti mani iepriecina un pārpilda ar enerģiju un smaidu atrašanās tur :) Jā, lai cik labas darba iespējas man reiz nebūs Rīgā, esmu gatava pelnīt mazāk mazpilsētā, par to saņemot iespēju dzīvot vidē, kas mani dara laimīgu :)

Nē, Rīga man nepatīk. +

Esmu rīdziniece no bērna kājas, nu gan jāsaka, ka kādu laiku nedzīvoju Rīgā.
Un tomēr, es mīlu šo pilsētu, ar visu tās burzmu un drūzmu. Mūžīgo kustību. Patīk, ka no vienas puses viss ir rokas stiepiena attālumā. Man patīk, ka varu mierīgi iziet no mājas un vienmēr būs ko darīt - kafejnīcas, kino, izstādes, citi kultūras pasākumi. Vieglāk arī satikt draugus, ja visi no Rīgas, pat uzskriet virsū gadās. Bet es vispār esmu tāda ļoti komunikabla un man vajag tos cilvēkus.
Un katrai vietai ir savi mīnusi. Bet viss atkarīgs no tā, ko Tu vēlies un kā Tu vēlies. Atbrauc uz Rīgu, padzīvo kādu laiku un Tu jutīsi - ir vai nav Tava pilsēta.

Man patīk. Nevaru iedomāties dzīvojot savā pilsētā. Man tur patīk, tur ir manas mājas. Bet ilglaicīgā periodā man būtu garlaicīgi.

Bet. Ceru, ka tālā nākotnē man būs mājiņa meža vidū. Kad būšu izdzīvojusies pa rīgu, tad divatā baudīsim klusumu. Ticu, ka ar laiku man tas viss apnīk. Bet pagaidām man patīk, ka varu ikdienæ stresot par cilvēkiem un visu pārējos :D

Ingar
Pārvācies, bet uz Ķengaragu, kad centra kultūras dzīve apniks vai nogurdinās, tad Ķengaragā jutīsies, kā mājās- Daugavpilī :D

Man patīk Rīga, bet spēju iedomāties sevi dzīvojam arī citur.
Patikšanai vairāki iemesli- veikali, kafejnīcas, kultūras dzīve, izklaides (bet tas arī patērē naudu daudz,laukos vieglāk atturēties no kārdinājumiem) un patīk anonimitāte- Rīgā tomēr tavs feiss lielākajai daļai neko neizsaka, kamēr ciemā pamanīs katru tavu jauno pumpu un neomas dienu.

Rīga nepatīk,dzīvoju mazpilsētā dzimtajā ,kuru nejutu kā savu pilsētu,nejūtos ērti.Nav ne izklaides ,nav nekkā.Vienigā 'izklaide iepirkties vai pastaigāties ,,,,,

ĻOTI patik Ventspils .Vēlos tur dzivot .Uz turieni mani velk ....bet nav tur darba....

Esmu rīdziniece kopš dzimšanas un nevaru iedomāties sevi dzīvojam mazākā pilsētā. Pirmkārt, plus ir tas, ko Jolly_Angie minēja - nav pazīstami cilvēki uz katra stūra, tātad arī baumas neizplatās pa visu pilsētu. Viss ērti sasniedzams, jebkurā diennakts laikā pieejamas svarīgākās lietas. Izklaides un kultūras iespējas salīdzinoši lielas. Taču pat Rīga man šķiet par mazu un nesniedz to dažādības klāstu, kas vērojams citās lielajās Eiropas pilsētās. Nepiekrītu, ka Rīga ir dārga pilsēta. Nu varbūt latviešu domāšanā jā, bet, zinot, cik dārga īre, transports un, piem., kino biļetes ir citās valstīs, dzīve šeit ir līdzsvarā.

Mīlu Rīgu. Centrā vispar uz katra stūra un katrā kaktiņā ir kāda atmiņa. Ta ir mana pilsēta.


http://www.youtube.com/watch?v=348dICOKsIo ko es atradu!!!!!!!!!!! :D

Sākumā šķita, ka Rīgā neiedzīvošos. Visa tā burzma, visas tās smakas... Tomēr tagad pēc 10 Rīgā pavadītiem gadiem, es šeit jūtos kā Mājās. Tik daudz fantastiski cilvēki satikti - savā mazpilsētā es savu mūžu tik daudz superīgus draugus nebūtu dabūjusi. Viss tuvu, milzīgas iespējas izklaidēties, izglītoties. Pusstundas laikā vari aizbraukt uz mežu uz jūru, uz ezeru nopeldēties. Man grūti iedomāties, ka būtu jāpārvācas dzīvot uz citu Latvijas pilsētu.
Tomēr man ik pa laikam vajag vientulību, tad arī mierīgi ieslēdzos savā dzīvoklī un nedēļu nekur neeju. Un, ja Rīgā draugam pateiksi - sorry, daudz darbi, esmu aizņemta, visi to sapratīs! Kaut gan, draugiem jau nav nepieciešamības melot, varu vienkārši paziņot, ka esmu iebarikādējusies.

Man patīk brīvības sajūta. Gribi - velc kerzas un krāso melnas acis, gribi - uzvelc galvā pūkainu tūtiņu ar bumbuli galā un ejot pa ielu dziedi. Un cilvēki paskatīsies, pasmaidīts, var jau būt, ka dažs labs nobolīsies, bet rīt darbā vai mājās nebūs jādzird detalizēts atstāsts, ka tu klauna kostīmā salietojusies gāji pa pilsētu un auroji cilvēkiem ausī perversas krievu dziesmas un beigu beigās aizslidināji Krūzas pārdevējam roku aiz biksēm. Nu, te nevienu tu neinteresē! Un tas ir super! Protams, draugi ir cita lieta.

Daudz vieglāk iepazīties un satikt domubiedrus...

Jā, aizrunājos. Jāatzīst gan, ka man mana mazpilsēta nav pārāk mīļa. Pilsēta pati laikam tomēr ir, bet cilvēki - nē. Nav man tur neviens draugs, tāpēc arī fanoju par Rīgas plašajām iespējām :D

Nu forša tā Rīga. Ko tur daudz?! :D
Salīdzinot ar manu mazpilsētu, šeit ir svētlaime. Ir izklaides iespējas, māsa blakus mājā un galvenais, te ir cilvēki. Piekritīšu par to, ka te Tevi neviens nepazīst. Mazpilsētā atliek tik iziet uz ielas, kad kāds jau būs palaidis kādu pīli pa pilsētu...
Gribu palikt Te - Rīgā!!!! :)

Ja tev ir pietiekami daudz naudas, lai pārvietotos ar savu, privāto auto, ja tev ir pietiekami daudz naudas, lai dzīvotu foršā Rīgas rajonā, patīkamā mājā, dzīvoklī ar patīkamiem kaimiņiem, tad uz priekšu. Ja tā visa nav, tev būs jāizbauda Rīgas Satiksmes sniegtie pakalpojumi, kas ir zobu sāpes... VISIEM, tev būs jādzīvo pelēkā, nomācošā mikrorajonā, kur 5% runās latviski, lielā PSRS mājā, jutīsies, kā krievzemē.