Riīa?

Atvainojos par virsrakstu, bij domāts Rīga!

Tu strādā vai mācies Rīgā? Kur tagad dzīvo?

ir kas iedzīvojas, ir kas neiedzīvojas. Es iedzīvojos, man patīk transporta, izglitības, darba pieejamība. Koncerti, kino-mīlu viena iet uz kino.

Pašlaik dzīvoju Daugavpilī.

A kas tev Daugavpilii nepatiik? Tak visas plasaas Krievijas labumi pie saaniem :D

Patīk, ka te ir daudz iespēju. Tā teikt, viss, kas nepieciešams, ir dabūjams.
Man, kā meitenei no mazpilsētas, reizēm liekas par daudz cilvēku, īpaši centrā, bet tā jau ir mana problēma. :D

Nē, Rīga man nepatīk. Pēc studiju beigām izvēlējos palikt savā pilsētā, jo Rīga NAV mana pilsēta. Tas taču ļoti individuāli!

A, laikam ir jāsaka, kas tieši nepatīk.. Runājot par sevi, tas ir sajūtui līmeni - nav mans + ļieli attālumi, daudz cilvēku..

Nezinu, bet Daugavpils kautkā nepārāk patīk. Itkā un pilsēta, bet tomēr kaut kas man nepatīk, varbūt atmosfēra. Nejūtos īpaši komfortabli. Nezinu, nevaru izskaidrot kas man tieši ir vajadzīgs. Kad esmu Rīgā, tad jūtos itkā te visu dzīvi tur dzīvotu, bet varbūt priekštats ir maldīgs!?

Latvijā kā zināms ir viena pilsēta un tā ir Rīga :)

Man patīk. Pietiekami liela, valsts vidū, pie jūras....
Nav ne vainas

kur vispār problēma, ne jau uz svešu valsti pārvācies. Ja tev Rīgā ir daudz draugu un ir ko darīt, vispār ideāli.

Pietiekami liela, valsts vidū, pie jūras

....
Jūras līča... Kad biju Kolkā, sapratu, ka ir ļoti liela atšķirība starp atklātu jūru un līci :-D

Iedzīvoties bija viegli, pirmais gads - super! Viss apkārt jauns, dažādas iespējas. Kad iedzīvojos, pieradu pie vides, sāka riebties Rīgas pelēcība, bardaks, netīrība, centrāltirgus, bezpajumtinieki ar savu - devuška, daj ģenguški požaluista un pastāvīgā burzma sev apkārt..viss piegriezās. Man kā Ventspilniecei, kur viss ir tuvu perfektumam, te ir grūti. Katru reizi, kad braucu uz mājām, tā ir kā svētku diena un iebraucot Ventspilī, jūtos kā citā valstī un ar asarām acīs jābrauc atpakaļ uz Rīgu.

Protams ne uz citu valsti, vienkārši pirmais, tā teikt, priekštats dažkārt ir maldinošs! Gribētos apdomāt visus par un pret, tāpēc arī interesejos. Un ir loti interesanti palasīt citu cilvēku viedoklus.

Man patīk ciemoties Rīgā. Bet dzīvot nē, pārāk "aprija" laiku....pēc Jaunā gada jau attopies, ka tūlīt Jāņi, ne īsti dzeguzi esi dzirdējis, un pa kuru laiku koki saplauka - tāds bija mans ritms dzīvojot Rīgā. Ziemā man vispār patīk tikai siltums, bet vasaras vakari ir kā radīti, lai satiktos ar draugiem kādā Rīgas jumta terasē. Kultūras piedāvājums, brīnišķie teātri, kičīgās kafejnīcas...

Agrāk man ļoti patika tās retās reizes, kad atbraucu uz Rīgu (varbūt pāris x pusgadā) , bet kopš te studēju, ir tā, ka kā lekcijas beidzas, uzreiz braucu prom, lieki te praktiski neuzkavējos...

Jūras līča... Kad biju Kolkā, sapratu, ka ir ļoti liela atšķirība starp atklātu jūru un līci

Svarīgi ir (dzīvojot Rīgā) - ja brīvā dienā ir smuks laiks un līdz jūrai 15min.

Nē, Rīga man nepatīk. Pēc studiju beigām izvēlējos palikt savā pilsētā, jo Rīga NAV mana pilsēta.

+

Man Rīga nepatīk. Man besī, ka man var uzbraukt vien par to, ka nerunāju krieviski, man nepatīk pārbāztais sabiedriskais transports (par ko man pie tam ir jāmaksā neadekvāti daudz), man nepatīk pazust pūlī, man nepatīk, ka Rīgā ir tika liela, ka lai gan daži draugi dzīvo Rīgā, tāpat reāli satikties sanāk reti, man nepatīk dzīves ātrums, kas te valda, man nepatīk neiecietīgo un nelaipno cilvēku procentuālais daudzums, man nepatīk, ka šeit nav nevienas vietas, kur atiet no visa, sakārtot savas domas, jo visur ir cilvēki... Tā, protams ir tikai mana un manas uztveres problēma, bet es tomēr pēc studijām izvēlos dzīvot sev atbilstošā vidē :)
P.s Protams, ir arī savi plusi - skaista pilsēta, pieejami pakalpojumi utt..

Agrāk ļoti patika. Varēju stundām staigāt pa Rīgas ielām, sēdēt sev īpašajās kafejnīcās un vienkārši baudīt vidi. Katram dzīves posmam, manuprāt, ir sava vieta un mans Rīgas etaps, šķiet, iet uz beigām.