Stāsts īsumā sekojošs - vīrietis mani pameta ziemassvētkos, tad izdomāja, ka nevar bez manis dzīvot Vecgada vakarā un 5. janvārī atkal nolēma šķirties. Par to, ka viss ir beidzies man nav jautājumu.
Bet...... bijām pasen atpakaļ kopā nopirkuši biļetes uz Dona koncertu. Tā drīzāk bija man kā tāda mierinājuma dāvana, jo zinājam jau tad, ka 14.februārī nesatiksimies. Tāpēc loģisks likās lēmums aiziet šogad nevis uz restorānu ( kā 2013), bet uz koncertu.
Pašķirāmies pirmo reizi ziemassvētkos un es lūdzu vai nevaru tomēr atpirkt abas biļetes no viņa, jo ļoti vēlos uz koncertu iet un man ir milzums draudzeņu, kuras bez domāšanas piekristu doties. Protams ka viņš varēja arī vnk man tās biļetes atdot, jo viņam principā Dons nekad nav interesējis. Teica, ka tomēr gribētu lai paliek tā, ka viena biļete mana un viena viņa. Domāts ar to, ka jāiet kopā.
Kad ottreiz un galīgi izšķirāmies, es atkal lūdzu identiski, lai pārdod man biļetes. Vai varbūt atdod. Teicu, ka sapratīšu, ja viņš vēlēsies paturēt abas biļetes. Bet viņš teica, ka ja man nekas nav pretī tomēr gribētu iet uz koncertu kopā. es ļoti gribu uz koncertu, tāpēc piekritu.
Tātad, vai jūs meitenes esat gājušas uz kopīgiem pasākumiem ar bijušajiem neilgi pēc šķiršanas? Kādas bijušas sajūtas? Vai puiši šādas iziešanas, kas ir viņu iniciatīva, uztver kā vnk iziešanu un mums pat nav jāstāv vienā zāles pusē?
161
