Atbalstāt obligāto ķīmijas un fiziskas eksāmenu, beidzot vidusskolu?

Turklāt, matemātika arī daudziem nepadodas, tad kāpēc tā ir obligāta?

Tādēļ, ka matemātika ir universāla zinātne un lielākā vai mazākā mērā to nākas pielietot ikvienam cilvēkam. Bet fizika un ķīmija.. Nezinu, par Ances piemēru šaubos, jo es nekādus sārmju skābju eksperimentus, grīdu mazgājot neveicu. Un, ņemot vērā, ka no fizikas nezinu praktiski neko, acīmredzot, arī tā man ikdienā nav nepieciešama. Protams, ir labi, ja cilvēks zina pēc iespējas vairāk. Bet uzskatīt par normu, ka jāpārbauda cilvēku zināšanas VISĀS sfērās, ir pārspīlēti.

Atbalstu, būs mazāk diskusiju par mājas gariņiem un citām pārdabiskām lietām :D

Tādēļ, ka matemātika ir universāla zinātne un lielākā vai mazākā mērā to nākas pielietot ikvienam cilvēkam.

Ko tu ikdiena integrē? Ko atvasini? Kā izmanto sinusus un kosinusus? Kā pielieto faktoriāļus? Kur tev noder binomi, polinomi un vjeta teorēma?

Ikdienā pietiek ar pamatskolas zināšanām - saskaistīšana, reizināšana, procenti. Es reizēm izmantoju attiecības, lai pielāgotu receptes mazākām porcijām, bet tas arī, šķiet, ir visekstrēmākais. No ģeometrijas - taisnstūra laukums (paklāju un tapešu iegādei). Kas tad vēl tāds? Kaut kā nenāk prātā.

Matemātika pirmām kārtām kā neviens cits priekšmets attīsta tieši loģiskomdomāšanu, kuras iztrūkums cilvēku galvās manāms arvien biežāk.

Matemātika pavisam vienkārši attīsta cilvēka loģisko domāšanu,tādēļ to arī mums māca jau no sākuma,nevis tikai 7. klasē.

behappy Bioloģija,lai arī ir specifiska tomēr tā dod ieskatu dažādos dzīvibas procesos apkārt,tas,manuprāt,tomēr ir jāzin vairāk.

Loģiskā domāšana vai nu piemīt, vai nē. Tā noteikti neradīsies reakciju aprēķinos un gaismas ātruma apzināšanā. Tāpat, ir muļķīgi to meklēt pitagora teorēmā vai diskriminantā. Loģisko domāšanu šie priekšmeti var attīstīt vai veicināt tās esamību tikai un vienīgi sēžot skolas solā un uzdevumu rēķināšānas gaitā. Eksāmenam ar to nav nekāda sakara. Lai skolu pabeigtu šie priekšmeti ir jānokārto kā minimums uz četri. Un tur tad arī atspoguļosies tas, cik sīvas un kreptīgas ir Tavas zināšānas. Eksāmenos rezultāti ir krasi atšķirīgi no gada atzīmēm. Uz kuru pusi - tas jau ir atkarīgs no katra individuālajām spējām.
Apgalvot, ka ķīmija ir dzīve noderīga, ja nestrādā nozarē ir muļķīgi. Jo nepieciešamo par kaitīgajām vielām un bīstamajām zīmēm mēs apgūštav/apguvām tādos priekšmetos kā sākumskolas dabaszinības, veselības mācības stundas pamatskolā un sociālajās zinībās vienā no trīs skolas laikiem, arī mājturībā mēs apguvām nepieciešamās lietas un attiecības ikdienai. Fizika ir noderīga - kaut vai tikai tādēļ, ka vadot auto nepieciešams zināt kur, tu apstāsies, ja bremzēsi uz apledojuša ceļa. Bet, lai aprēķinātu skaņas ātrumu - nu, piedodiet - es gribu redzēt, kā kāda no Jums sēž mājās un rēķina - cik novēloti es dzirdēšu dziesmu, ja tumbas ir istabā, bet es pati būšu virtuvē...
Es saprotu, ka daudzām gribas būt gudrām un saprotu, ka ir vēlme paspīdēt ar teorētisko "es visu zināju, tā nevienam nav problēma" - bet tas ir tiešam bezjēdzīgi.

Man personīgi arī nebija problēmpriekšmetu skolā. Grūtības sagādāja matemātika, bet īpašas bažas nebija. Zināju uz ko eju un zināju savu nepieciešamo minimumu. Bet, ir arī otra puse - daudzi uz šo eksāmenu gāja kā karā un tik pat daudzi raudāja pirms vai pēc eksāmena. Neuzskatu, ka vieglo galvu dēļ būtu nepieciešams atbalsīt šo apsurdo rosinājumu. Ir ļoti daudzi kuriem šī būs mizlīga problēma, ir ļoti daudzi, kuri nenokārtos. Nedomāju, ka šis ir auglīgs lēmums no IZm puses.

Manuprāt, ir nepareizi tā nodalīt - matemātika attīsta smadzeņu procesus, bet fizika, redz, neattīsta (vai kaut kā tamlīdzīgi). Fiziku nemāca no pirmās klases, jo tur jau elementārākajam formulām vajag vismaz prast reizinat un saprast, ko tas X tur vienādojumā dara un nevis logiskās domāšanas dēļ.

Algebras vietā tikpat labi varētu atsevišķās skolās (arodskolās, ģimnāziju humanitarā novirziena klasēs) ieviest grāmatvedību, piemēram - matemātikas daudz, arī praktiska labuma netrūkst. Šie audzēkņi varētu izvēlēties gala eksāmenu likt gramatvedībā, nevis matemātikā. Vai tad būtu slikti? Gan smadzenes attīstījuši būtu, gan kaut ko noderīgu iemācījušies. Nu nav tā, ka "laba" ir tikai plika, sausa teorētiska augstāka matemātika. Vidusskolā ar normāliem pamatiem to loģisko domāšanu var attīstīt arī rēķinot uzdevumus ekonomikā un fizikā, kaut vai. Vai statistikā - kāpēc ģeometrijas sīnusi tiek uzskatīti par vērtīgakiem, nekā statistikas metodes? Dzīvē statistikas pamatus lieto biežāk, nekā trijstūru leņķus rēķina.

Man ļoti nepatīk tā iedalīšana vērtīgajos, universāli vajadzīgajos un tikai entuziastiem domātajos prieksmetos. Mums izglītības sistēma vispār katastrofāli pietrūkst starppriekšmetu sasaistes.

stellaglmr Ļoti patīk tava doma un piekrītu visam,izņemot par loģisko domāšanu. Tā piemīt katram cilvēkam,taču ne katram tā ir attīstīta un pieaugušajiem to attīstīt ir daudz grūtāk,tāpat kā iemācīties jaunu valodu. Tieši tāpēc matemātiku mums māca pirms skolas jau(vismaz man tā bija,nezinu varbūt citiem ir savādāk),tāpat kā literatūrā dzejoļi, kuri jāmācās no galvas mums trennē atmiņu. Ja bērns jau no sākta gala šos divus priekšmetus nemācās vai mācās pavirši,tad, viņam pieaugot, loģiski,ka tas nebūs attīstīts. Un pirmajās klasītēs ir jāsaka tā,priekšmeti nepadodas tikai un vienīgi nemācīšanās dēļ,vēlāk jau tiek attīstīti talanti un redzams uz ko ir ķēriens,tā teikt vai padodas garu un skaistu domrakstu rakstīšana vai prot izrēķināt ķīmisko līdzsvaru.

tā teikt vai padodas garu un skaistu domrakstu rakstīšana vai prot izrēķināt ķīmisko līdzsvaru.

Nu, tas viss ne vienmēr ir tik ļoti saistīts ar padošanos. Man brīnišķīgi padevās gan ķīmiskais līdzsvars, gan diskriminanti, bet rezultātā es darbojos ļoooti humanitarā joma un esmu apmierinata ar dzīvi. Vidusskolas skolotājas (pie kurām man humanitarās lietas gaja stipri viduvēji) laikam brīnītos.

Ir arī tāda lieta, ka intereses. Ka vēlme kaut ko apgūt (arī tad, ja tas varbūt tik viegli nenāk). Vēlme piespiesties un izdarīt.

Nu nevar pēc ta, ka bērnam tresaja klasē labi iet reizrēķins viņu uz visu mūžu iedalīt inženieru sugā. Varbūt viņš pēc desmit gadiem atklās sevī kaislību uz operdziedāšanu, gleznošanu vai vēsturi.

Nu nevar pēc ta, ka bērnam tresaja klasē labi iet reizrēķins viņu uz visu mūžu iedalīt inženieru sugā.

Tieši tas,ko es minēju

vēlāk jau tiek attīstīti talanti

Kad vēlak, Nazīc? Es savus jaunos talantus atklāju paris gadus pēc 20 gadu vecuma sasniegšanas.

Neatbalstu. Pati vidusskolu pabeidzu laikos, kad vēl bija iespēja to pabeigt ar kādu nesekmīgu vērtējumu. Matemātikā saņēmu zemāko, tas ir F līmeni. Fizikā un ķīmijā arī biju pilnīga 0.
Nesaprotu kāpēc jācieš jauniešiem, kuriem ir tāpat - kuriem padodas citās sfērās, bet šajā ne? Ja latviešu valodā komatus var iemācīties likt, tad ķīmija/matemātika/fizika nav tie priekšmeti, kurus var iekalt no galvas kā dzejoli.
Vismaz es perosnīgi uzskatu, ka šis ir pilnīgs absurds.

Neatbalstu! Uzskatu,ka tie cilvēki,kuri grib savu nākotni saistīt ar fiziku vai ķīmiju-viņi var izvēles eksāmenā kārtot šos priekšmetus!Savukārt nesaprotu kāpēc,lai visiem skolēniem būtu jāizvēlas ķīmiju vai fiziku...daudzās profesijās nemaz nsv nepieciešamība pēc fizikas vai ķīmijas.Jā!Tie ir grūti priekšmeti,un diez gan daudziem nepadodas,hmmm...bet tad tādā veidā valsts amatpersonas domā,ja būs šāds obligātais eksāmens,tad pēkšņi skolniekiem sāks padoties šie priekšmeti?!

Es neatbalstu. Lai gan pati to visu pastiprināti skolā mācījos, neuzskatu, ka visiem tgd masveidā būtu jāzubra, ka NaOH + H2SO4 = Na2SO4 + H2O un ka viļņa garumam mazinoties 2 reizes, svārstību frekvence samazinās 4 reizes? :D Ok, valstsvīri vēlas sekmēt inženieru, ārstu, ķīmiķu un matemātiķu skaitu valstī, bet cik tur piespiedu kārtā kvalitatīvi tas viss sanāks?

Atbalstu. Taam, kas saka, kaapeec citiem ir jaaciesh - to pashu var teikt par valodas eksaameniem. Ir cilveeki, kam sveshvalodas nepadodaas vispaar un komatu likshana sagaadaa gruutiibas, tad kaapeec vinjiem taas ir jaakaarto, ja taapat no lv aaraa nekur netaisaas braukt un grib taalaak studeet matemaatiku, kur komati ir lielaakoties nevajadziigi??? Ja saaks respekteet katra individuaalaa cilveeka veelmes, aatri iebraukt var auzaas. Labs piemeers man tepat blakaam Z-amerikaa, kur cilveeki ar magjistra graadiem nespeej peec instrukcijas iedarbinaat virtuves kombainu vai sajauc kopaa toksiskus kjiimiskos kokteiljus, tiirot maaju. Zinaatneem obligaati ir jaabuut, tikai buutu jaapamaina skolas sisteema - jaamaaca vairaak lietas, kam ir atsauce uz reaalo dziivi un ir jaadod skoleeniem iespeeja veerteet skolotaajus un arii mainiit klases, ja no konkreetaa skolotaaja nespeej vielu apguut. Ja puse klases nesaprot kjiimiju, tad tur ir jaameklee jauns skolotaajs. Varu dereet, ka daudzas, kuras suudzaas par to, ka neko tajaas klasees nesaprata, saprastu bez probleemaam, ja buutu labi skolotaaji.
Fizika, kjiimija un matemaatika attiista logisko domaashanu un pie universitaates diploma cilveekiem, kuri nespeej vienkaarshaa formulaa ielikt iekshaa ciparus un dabuut vismaz C liimeni, nebuutu jaatiek, vieniigais iznjeemums vareetu buut tad, ja students ir iipashi talantiigs kaadaa citaa jomaa, savaadaak tiek razjoti visaadi speciaalisti, kuri nespeej apreekjinaat pat to, cik daudz kopeejamaa papiira vinjiem vajag un kaa izsleegt printeri un beigaas deelj vispaareejo zinaashanu, prasmju deelj straadaa mazkvalificeetu darbu. Humanitaarajam virzienam ir smaga paarprodukcija, buutu taa kaa laiks atsijaat lielu dalju un vairaak uzspiest uz arodu apguushanu.

Nedomāju, ka šiem abiem eksāmeniem būtu jābūt obligātiem
Saprotu - jā, matemātika - tas ir tikai normāli, ka visi kārto, bet ja cilvēks iet studēt kaut vai tajos pašos režisoros, kam viņam fiziku, ķīmiju tik padziļinātā līmenī, kā to prasa eksāmenā. Kaut kādas pamata zināšanas jau mums visiem vairāk vai mazāk ir

Pati es eksāmenu ne fizikā, ne ķīmijā nekārtoju, tūlīt abi šie priekšmeti sāksies augstskolā, tad jau redzēs, kā būs

*beigaas deelj vispaareejo zinaashanu un prasmu truukuma straadaa mazkvalificeetu darbu.

Piebildiishu, ka vienu lietu gan vajadzeetu obligaati ieviest - datorzinaatnees obligaato eksaamenu, lai nav taa, ka Anninja pabeidz skolu un nespeej atrast darbu deelj taa, ka nemaak pat aizsuutiit epastu potenciaalajam darba deveejam.

Ok, es tiešām smagi nestrīdos un neesmu pret to, ka cilvēki mācās. Un, ja iemācās to vielu vairāk uzspiesto eksāmenu dēļ - apsveicami. Varbūt tiešām kādā situācijā dzīvē tieši tās padziļinātās fizikas zināšanas dzīvē noderēs.

Bet iedomāties, ka tādēļ vien kāds ies vairāk studēt eksaktās zinātnes (kāds acīmredzami ir "augšas" mērķis), ir naivi. Tas ir kā sūtīt visas 3gadīgās meitenes dejot baletu vai visus 5gadīgos puišeļus - spēlēt hokeju un gaidīt, ka vismaz 80% būs balerīnas un hokejzvaigznes. Tikmēr, kamēr tas ir tādā - tas ir derīgi izaugsmei līmenī - ir ok. Bet tikko vecāki sāk gaidīt, izspiest un prasīt no bērna kaut kādus konkrētus rezultātus, tā ir auzas. Tāpat būs arī šajā gadījumā, esmu pārliecināta. ;)

Nē nepiekritu. Nu ok ķīmiju es noliktu, bet fiziku, nē paldies. Ja man būtu obligātais fizika, es uzreiz varētu pateikt visiem, ka man man nebūs izlaiduma, jo esmu tupa un no fizikas ni bum bum. Es vnk fizika izbraucu uz 5. Nu ar špikošanu. Nu man tā fizika nav nu nav mana. Un te viena meitene ieminējās, ka uzdevums priekšā, formulas arī un tik aidā. Nu es sēdētu kā tups cilvēks un nesaprastu, ko no manis prasa tājā fizikā. Nu nē un nē. Lai paliek kā izvēles priekšmets.

Varbūt, ka esmu tupa fizikā ir vainīgi visi skolotāji, kuri monotoni stāsta vielu, ka man nebija pilnīgi nekādas intereses par fiziku. 3 skolās mācījos, un visās veci garlaicīgi skolotāji, ka man burtiski miegs nāca un bez maz gulēju, jo man nebija spēka ko darīt, jo manī nebija intereses par fiziku. Paldies skolotājiem.