kad domāt par bērniem?

mari, es gan tiesi skatos uz mammu savu, un redz, ka vina ir pielavusi kludas attieciba uz mani. jabutu vairak skatijusies pakal, es nebutu visticamak dzimumdzivi uzsakusi tik agri,kas,manuprat, bija pilnigi lieki.

Piekrītu Ancei, konkrēta vecuma nav!
Ir cilvēki, kas nekad negribēs bērnus, ir kas gribēs pirms 18 vai arī tā vienkārši iekritīs utt. :D Nav vienas pareizas atbildes.

Nu ja man būtu meita, tad gan jau es domātu tagad savādāk, bet meitas un dēlus audzina atsevišķi. Vismaz es tā uzskatu, ka meitas vajag audzināt stingrāk!
Dēlu ir jāaudzina kā džentlmeni.

Kur tu kko tādu izrāvi? Grāmatu lasīšana bija kā piemērs tam,ka bērns ir jāaudzina un kāda vaina vsp grāmatām,ta kā skolā neesam gājuši un lasījuši.

negribu 28 gados bernu dzemdet, velakais 26, un otru bernu negribesu jau pec 2 gadiem pec pec kadiem 3 vai 4 triem un tad jau bus pie 30 un tad jutisos parak veca,lai dzemdetu velvienu.

pfff!:D
Es savos 28 lielāko daļu 19 gadīgās aizbāzīšu aiz jostas. Un saprāta jau man točna vairāk :D Un veca nejūtos un neesmu.

plānoju ap 30 ne ātrāk

gribēt ir viens, bet, kad es iedomājos, ka tas aizņēm visu laiku un tgd varu iet, darīt, sportot, visu ko vēlos, tad arī 30 vēl negribās

Mari, pret sievieti jāuzvedās maigāk nekā čali. Tu ko? :D Izaugs baba mužik :D Diez vai Tu to gribēsi.
Puiku jāaudzina stingrāk un vairāk ar tēvu būtu labi, ja pavadītu kopā laiku. :)

S80, nēē,es nesaku,ka meiteni ir jāaudzina kā baba mužik , bet stingrāk. Uz sievietēm vairāk tiek negatīvisma un sievietes rīcība tiek vairāk palikta zem lupas, visas kļūdiņas redz un skolas laikā nedod Dievs ,meitene aizies gada laikā uz 2 randiņiem ar 2 dažādiem čaļiem.
Par vīriešiem tas tā netiek runāts, kā par sievietēm. Saprot? :D

Es vēl atceros skolā (kādā septītajā klasē) ar meitenēm runājām, ka jāprecas līdz 22 gadiem un jādzemdē līdz 24. Toreiz jau tā sķita "pēdējā robeža". Dzīvē viss notiek savādāk. Cilvēkam attīstoties mainās aktualitātes un priekšstats par lietām.

Teorijā grāmatām nav ne vainas, bet praksē to ieviest ne vienmēr ir iespējams. Zinu, ka ir daudz izlaistu bērnu mūsdienās, bet neba grāmatas izlasīšana to mainīs. Es, piemēram, neesmu lasījusi nevienu grāmatu par bērnu audzināšanu. Esmu lasījusi internetā atrodamus materiālus angļu valodā, bet reāli neko no tā visa nesanāk pielietot. Tomēr par spīti tam, mans bērns ir diezgan klausīgs.

Meitai ir ļooooti spēcīgs raksturs un tur nekādas audzināšanas metodes nelīdz, tikai gribasspēks un nepadošanās. Piemēram, ar iešanu pie rokas veikalā, uz ielas. Man kādu reizi ir nācies viņu sapurināt un stingrāk paņemt aiz rokas, lai neizskrien uz ceļa. Tāpat ir nācies sadot pa dibi veikalā, kad kundze izdomā pagulēt uz grīdas. Ne jau grāmatas man to iemācīja, bet vienkārši mēģināju rīkoties atbilstoši situācijai un parādīt savu autoritāti. Jā, kāda varbūt šausmināsies, bet tagad man tas vairs nav jādara,s jo ir samērā viegli pierunāt mazo iet pie rokas.

Mātei, manuprāt, ir jābūt viltīgai un gudrai un tam ir nepieciešams morāls briedums. Nekādas grāmatas to neatsvērs, tas vai nu būs, vai nebūs. Ir jāzina, kad bērnu aizstāvēt un kad bērnam no notiekošā jāgūst mācību. Ir jāsaprot, kuras lietas ir svarīgākas - man tā ir bērna drošība. Es, piemēram, nekad nepārmestu, ja bērns nosmērējas - to visu var izmazgāt. Bet es gribu panākt, lai mans bērns neapdraud sevi. Sākotnēji tādēļ, ka mamma teica, ka nedrīkst, bet pēc tam jau tādēļ, ka viņa izprot visus riskus.

morālais briedums nav atkarīgs no vecuma, tāpēc arī nav vienas konkrētas atbildes, kad ir tas ideālais vecums bērniem. es jau nolaidusies uz zemes jutos ap gadiem 17, un tagad atskatoties, varu 100% apstiprināt, ka, jā, savos 19 biju gatava bērnam un tagad, pēc gandrīz 2 gadiem atliek laiks arī dzīvi baudīt, neesmu pilnīgi piesieta mājas dzīvei, kā bieži tiek uzskatīts, ka viss- ja ir bērns, tad dzīve tiek veltīta tikai un vienīgi bērnam, tāpēc obligāti jāiztrakojas pirms bērna. Un par to audzināšanu arī ir tā, ka zinu sievietes, kam bērni dzimuši ap 40 un bērni tik izlaisti, ka ui ui ui! Tā ka vecums nenosaka pilnīgi neko, morālais briedums gan-jā, nosaka.

30-35, man šķiet, ir ideāls vecums. Ātrāk? - man tas bišķiņ liekas kā "bērnam bērns". Un parasti tie, kuriem jau agros gados ir bērni un ģimene "noraujas" ap 35-40 un grib tusēties, jo pārāk ātri ielekuši pieaugušo dzīvē. Cilvēki gan, protams, ir dažādi.

Domāt jau par bērniem var visu laiku, tik jāizlemj, kad īstais brīdis tam ķerties klāt praktiski. :D


Negribas jau būt arī vecai mammai, kad bērns sāk iet bērnu dārzā un man jau ap 30. tas mani biedē. Nu jau man 25 un sāku domāt par rīcības plānu!

Tad,kad esi gatava pārkāpt savam ego pāri un iemainīt papmperus pret sporta klubu ( tas kā piemērs). Gribēt daudzas grib,bet nav gatavas.

Pati gribēju bērnu 30 gadu vecumā.Sanāca agrāk, un tagad man iesēdies galvā,ka man ir 30,lai gan vēl 2 gadi līdz jubilejai.Tāpēc jūtos tagad vecāka nekā esmu.

Man personīgi galvenais bija pabeigts maģistrs un samērā nromāla vai laba naudas situācija.

Tā kā skolu beidzu 24 gados, tad arī ap to laiku plānoju bērnu, jo draugs 5 gadus vecāks par mani un gribējām būt samērā jauni vecāki, līdz ar to mans normālais vecums priekš dzemdēšanas bija 24, kad tiku pie burvīga dēla un neko nenožēloju, jo vēlāk tieši man dzemdēšanai nebūs laiks, jo turpināšu attīstīt karjeru.

Pirmo mazuli gribētu līdz 25, par otro domāju ka līdz 35-40. Bet laika man vēl ir, un neesmu no tām kas strigti plāno, kad mazais pieteiksie tad būšu laimīga kaut vai jau pēc gada.

Mari, es solījos laboties un nerakstīt kā sapožņiks, bet Tu man to liec darīt ar savu saprot. :D

Tikumību jau nav jāiedzen kā ar koku, tam jānāk dabiski, pašsaprotami. Vispār bērni bieži mēdz kopēt vecākus, tāpēc jādomā ko paši vecāki dara. :)

Pagaidām tuvākajos 5os gados neplānoju. Tad, kad būs 25-26 tad varētu domāt. Man pēc diviem gadiem jāpabeidz augstskola. Tā kā studēju neklātienē, tad patstāvīgu darbu varu sākt meklēt jau jūnija beigās. Tik nezinu, kā būs ar darbu prakses laikā.

Man ir 26, par bērniem nedomāju. Uzskatu, ka par bērniem jādomā tad, kad esi gatavs un spējīgs uzņemties atbildību par šo jauno cilvēciņu. Jo viņu vajag ne tikai piedzemdēt, bet arī izaudzināt un uzturēt.