Sveikas, dāmas!
Jūtos pa visam apjukusi savās attiecībās. :( Esmu kopā ar draugu 4 gadus, bet pēdējie mēneši ir vienkārši smagi. Viņš paņēma manu telefonu un atrada saraksti ar kursa biedru, sarakstes temats bija par studiju laikiem un apsveikums vārda dienā, kurā tika nosūtītas bučiņas. Es, zinot kāds viņš ir, un cik ātri aizsfilstās, šo saraksti izdzēsu unn viņš to redzēja. Tā bija mana kļūda, jo tur nekā tāda nebija, bet viņš sāka sadomāties nez ko. Kopš tā laika viņš mani NEŽĒLĪGI kontolē, jūtos tā, kā smoku + pie katras iespējas pataisa mani par kaut kādu kreisi laidēju. Viņš saka, ka staigāju apkārt noslēpumaina, un tā arī ir, jo nevaru brīvi kontaktēties ar draudzenēm, vislaik pārbauda manu telefonu, nevaru pat ar draudzenēm aiziet koteiļus iedzert, pat ja pa daudz sapucējos dzirdu komentārus, ka kāda cita dēļ utt. Tas ir neizturami. Un pats trakākais ir tas, ka es viņu nežēlīgi stipri mīlu un man viņš ļoti daudz nozīmē un nevaru pat iedomāties, kā būtu viņu pamest. Neskatoties uz to viņš tiešām ir burvīgs draugs, ar zelta rokām, plašu sirdi, strādīgs un dāsns. Ja viņš mani nebūtu tā kontrolējis es nebūtu tā rīkojusies. Esmu jau pa to kontrolēšanu, protams, runājusi, bet viņš atbild, ka mani ļoti mīl un negrib, lai eju ballēties un tur sapazīstos ar citiem utt. Jūtu, ka pati esmu iebridusi purvā no kura netieku ārā, protams, varu sevi "izraut ārā aiz matiem", bet nespēju, vienkārši nespēju pamest, jo tik ļoti mīlu. :(
Kā jums liekās, ko lai dara?
37
