Riskēt vai nē?

es to pat nesauktu par iisti risku, ja chalis daudzmaz paziistams :D viennoziimiigi brauktu

manai draudzenei bija līdzīgi- iepazinās ar ārzemnieku, biku pačatoja, tad aibrauca ciemos un jau tajā pirmajā braucienā viņi abi esot sapratuši, ka jāmēģina būt kopā (abi to vēlējas, lai gan bija tiešām knapi pazīstami). Nu jau draudzene daudzus gadus ir pārcēlusies uz ārzemēm, tur ieguvusi izglītību, strādā labā darbā (vietējā pašvaldībā), ir bērns, ģimene, nekustamais īpašums.
Karoče- noriskēja un viss labi!

Zinot sevi ,es brauktu!

Brauc, bet nezaudē piesardzību un filtrē,kas notiek un kā šamais izturās! Uz pieres jau nevienam nekas nav rakstīts un sačatot var zilus brīnumus.

Es nebrauktu.

Es laikam brauktu.

Brauc! Labāk nožēlot izdarīto, nekā visu mūžu domā kā būtu bijis ja būtu aizbraukusi.. ;)

Brauktu :)

Man bija loti lidziga situacija. Un es noriskeju. Lidz sim neesmu to nozelojusi, mana dzive ir kluvusi krasainaka, pilna parsteigumu un jaunu atklajumu. Nu kopa esam jau kadus 3 gadus, sis cilveks ir devis nenovertejamu pienesumu manai izaugsmei. Nu es, protams, Tev negaranteju tadu pasu iznakumu ka man, bet, ja man velreiz butu jariske, es to noteikti daritu.

Es brauktu, bet nodrošinātos-
1. Lūgtu precīzu viņa mājas adresi
2.Iemestu google.maps kas un kā, lai zinātu kur tā atrodās, apskatītu to pilsētu un apskatītu, kur ir tuvākais policijas iecirknis + noskaidrotu kāds numurs ir policijai Holandē un Latvijas vēstniecības numuru, ja tāda tur ir.
3. Ņmetu līdzi mobilo telefonu ar starptautisko pieslēgumu un piezvanītu mammai (vai tēvam), kad esmu klāt + katru dienu, ka viss o.k. To es arī pateiktu tam puisim, ka man ģimene ļoti uztrauksies un tāpēc ņemšū līdzi telefonu un man vajadzēs mammai piezvanīt, kad būšu galā u.tt.
3. Informētu vecākus (un draugus), kur dodos, kad lidoju turp, kad atpakaļ, pie kā dodos (vārds, uzvārds, adrese). Šo faktu pateiktu arī pašam puisim, ka mammai (piemēram) esmu pateikusi kur, kad, kas pie kā.
Un mestos piedzīvojumā! Esmu braukusi šādi pie latviešu puiša, tiešām biju izdarījusi iepriekš minēto un nekas slikts nenotika. Bija jaukas "attiecības no attāluma", kas beidzās, Nenožēloju, ka noriskēju :) BET galvenais ir parūpēties par savu drošību, lai, ja nu, kas, Tev ir "plāns B". Jo nekas nav svarīgāks par to, lai Tu veiksmīgi aizlidotu un veiksmīgi atgrieztos mājās!

Es arī - zinot sevi, brauktu! Protams, ja daudzmaz pazīstams ir..

zinot sevi-nebrauktu!
Uzskatu -ja par mani būtu interese, tad viņš atbrauks,kaut kad pats uz Latviju vēlreiz. Es neriskētu braukt.jo pēc pāris dienām vēl nevar spriest kāds viņš īstenībā ir,kāds raksturs un kā uzvedīsies divatā. protams,ja pieļauj piespēju ,ka būs sex ,gribās nezināmu piedzīvoju-var braukt.

Aizbrauktu kaut vai tikai piedzīvojuma pēc :D

Es aizbrauktu, jo kā jau Matilde teica, labāk nožēlot izdarīto, nekā visu mūžu domā kā būtu bijis ja būtu aizbraukusi!

Sveika!
Viss atkarīgs, ko Tu jūti pret viņu, ja tiešām ir tā interese, neviltota un vēlies vairāk viņu iepazīt, bet nevari savādāk,nedodoties viņam līdzi, tad riskē, tikai neaizmirsti par savu drošību, to ko burviite teica!

Vienīgās bažas varētu būt tādas, ka viņu iepazini klubā, jo puišiem viss kaut kas var būt prātā, kuriem patīk izklaidēties.Ja esi pārliecināts, ka iepazīstoties ar Tevi, viņš vairs neapmeklē izklaides vietas bez Tevis, tad pamēģinātu.

Bet, vēl nāktos padomāt, vai Tevi nekas šeit neattur, mācības, ģimene nav pret to, ka lido, vai Tu tiešām vēlies Holandieti,jo LV ir daudz vīriešu, jo, ja aizlidosi, viss galvenokārt, būs pakārtots viņam, jo tur Tev bez viņa nekas cits nebūs!Izdomā visus plusus un mīnusus jo tas viss būtiski mainīs Tavu dzīvi, veiksmi!

Brauktu, cik esmu noraustījusies tik nožēlojusi...cik riskējusi - tikai ieguvusi :)

Tad nu gan sasmīdināji. Bail kautkur braukt, neprātīgs brauciens, noslēpumains iznākums hahaha tak brauc un beidz būt tik nožēlojama bremze.

Man bija līdzīga situācija. Satiku vīrieti valstī, kurā uzturējos. Tikāmies 1x, turpinājām sarakstīties soc.portālos, regulāri sazvanījāmies skype. Bija nepieciešamība doties uz viņa valsti, bet 300km no viņa mājām. Tā kā man bija 3 dienas brīvas līdz bija jāierodas darbā, viņš mani uzaicināja palikt pie viņa. Atbrauca man pakaļ. Man jau bija sarunāts, ar vienu draudzeni, ka sūtīšu viņai vīrieša mašīnas nr., vārdu, uzvārdu, mājas adresi.
Nodzīvojos pie vīrieša 3 dienas, iepazinos ar visiem tuvākajiem draugiem, vecakiem paceļojām, ļoti jauki izbaudījām laiku. Sapratām, ka izjūtam spēcīgas simpātijas viens pret otru. Tā nu turpinājām regulāri tikties 2x mēnesī pa nedēļas nogalēm un braukāt viens pie otra 700km.
Lai gan bijām abi diezgan skeptiski noskaņoti par attāluma attiecībām, te nu mēs esam- precēti un audzinam savu pirmdzimto. :)