Sveikas,dāmas,šajā lietainajā un drūmajā ziemas dienā :)
Vēlējos pajautāt Jūsu viedokli. Kā Jums šķiet, vai veci aizvainojumi, kas pastāv starp māti un meitu, kādreiz var pazust, ja vairs netiek dzīvots kopā?
Ir tā , ka man ar manu mammu ir tādas attiecības, ka es labāk jūtos tad, kad mazāk viņu satieku. Es,protams, viņu mīlu, tā ir mana māte, kas rūpējas par mani un audzināja. Tomēr biežā nebūšana mājās, biežās ballītes jeb ''dzerstiņi'' pie draudzenēm un ar izrietošajiem incidentiem ,kas ietekmēja arī mani, tas viss tik ļoti iespiedies atmiņā, ka ja agrāk es nespēju nekur tālu no mājām iet, jo vienmēr gribējās būt tur kur mamma, tad tagad kad dzīvoju jau savu patstāvīgo dzīvi, man sāp sirds, ka es nevaru saņemties biežāk aizbraukt pie viņas. Protams, mēs kontaktējamies , sazināmies, sazvanāmies, bet ne tik bieži cik to,manuprāt, vēlētos viņa