vECUMS

Tagadeejaa paaudze jebshu mees dziivosim liidz kaadiem gadiem 100 vismaz. 25 gadi nav nekas, lielaakajai daljai pat nav iisti izgliitiiba pabeigta, kur nu veel maaja nopelniita un beernu pulks sarazjots.

Tagadeejaa paaudze jebshu mees dziivosim liidz kaadiem gadiem 100 vismaz

Krista, Tu gan esi optimiste! :D

Krista, Tu gan esi optimiste!

Gluži manas domas...domāju mēs visi sāksim sprāgt tā gadiem ap 50.

Tas noteikti nav pēdējais laiks, kad meklēt pēdējo laiku, lai dzīvotu. Jādzīvo ir visu laiku. Ar bērniem vai bez tiem, dzīvoklī uz vietas vai lētos moteļos apceļojot pasauli. Nav svarīgi kā dzīvo un pēc kādiem principiem. Svarīgi ir tas, cik ļoti tava dzīve dara Tevi laimīgu. Tavas dzīves kvalitāti nenosaka maciņa svars vai bezsvars, bet iekšēja pilnības sajūta, piesātinātība, prieks.

Apprecēties var 10 minūšu laikā un pie bērna tikt nepilna gada laikā, un lieta darīta, jau jau KĀDAM šķiet, ka tā tam ir jābūt.

25 gadi sievietei ir kā reiz, lai viņa ietiltu kategorijā sieviete. Vecums arī kategorijā produktīvais. Bet vai tādēļ jāmetās pakaļ kaut kādiem sabiedrības it kā uzliktiem šabloniem?

Tā kā man ir jau virs 25, tad saku, ka tas ir maz.
Nejūtos veca un norakstāma.
Dzīve uzņem apgriezienus :)!

Mūsu 25+ paaudzei tiešām viss ir nobīdījies uz priekšu par kādu desmitgadi. Katrā ziņā nevajadzētu kompleksot un salīdzināt sevi ar vienaudžiem. Vismaz ar manām paziņām/draudzenēm šī it tabu tēma :) Tiklīdz kāda sāk čīkstēt pa saviem gadiem, tā jāmeklē šaufele, lai var smiltis aiz viņas saslaucīt. Tie gadi ir galvā!

Šobrīd tāds grūts periods dzīvē..
Jāstājas dažādu izvēļu priekšā...
Tāpēc tā aizdomājos...
kaut kas racionāli ir jāmaina, bet bailes... :(

Nav pareizi vai nepareizi, ir tikai tas, ko vēlies Tu! Es arī ietilpstu šajā vecuma kategorijā un noteikti neesmu gatava ģimenes dzīvei, un nebūšu vēl vismaz turpmākos 5 gadus.

Kāpēc jābūt? tam un tam? Mēs nevienam neesam parādā ne laulību, ne bērnus, ne māju. Ir jādzīvo tā, kā pašam gribās, citādi var attapties ar neirozēm.

Jaa, un vēl ir pagrūti, jo praktiski visām draudzenēm jau ir bērni, kurām pat nav vēl 25..
un labākajai draudzenei ir 25 un viņa gaida jau trešo... bet man nav ne viena,,, pie tam nopietni apsveru domu šķirties no sava ilggadējā drauga... :(

Kad biju maza, domāju, ka man 25 gados jau viss būs, gan bērni, gan vīrs :D Tagad esmu sasniegusi jau 27 un priecājos, ka apkārt pārsvarā valda doma, ka tas vēl nav daudz un arī pati vēl nejūtos kaut ko nokavējusi. Man jau liekas, ka tie 25 gadi NAV daudz, bet tas atkarīgs no paša cilvēka, cik vecsjauns viņš jūtās.

un vēl tie radinieki, kas visu laiku zāģē - vajag kāzas, vajag bērnus... jau laiks, jau gadi... :@

Tīri intuitīvā līmenī šķiet, ka tam tomēr jābūt. - jau kaut kādai bāzei par savas ģimenes ligzdas vīšanu.
Pašai 26, pagājušajā gadā tik apprecējos, ir savs miteklītis, bet nākamā doma par bērnu - tīri fizisku apsvērumu dēļ - jau šķiet, ka pulkstenis tikšķ :D lai mazāk komplikāciju, lai esmu vēl jauna mamma savam bērnam, lai, tfu,tfu,tfu, ja tas tāds ilgāks ieņemšanas process, lai neko daudz nezaudējam.
Bet tīri emocionālā līmenī, jau precoties šķita, nu kur es tik jauna precos :D :D un par bērnu arī šķiet, ka pati vēl neesmu gana pieaugusi tam :D

Jaa, un vēl ir pagrūti, jo praktiski visām draudzenēm jau ir bērni, kurām pat nav vēl 25..
un labākajai draudzenei ir 25 un viņa gaida jau trešo...

Paskaties uz to no citas puses - cik no vinjaam ir apceljojushas puspasauli, cik no vinjaam ir magistra graadi jebshu kaut vai pabeigti bakalauri, cik no vinjaam var teikt, ka ir izbaudiishas dziivi, nevis seedeejushas chetraas sienaas, audzeejot mazo, cik no vinjaam ir daudz interesantu hobiju? Ir daudzas lietas, kuraam ir jaasaka nee kaut vai uz kaadu periodu, ja ir beerni agraa jauniibaa un veelaak, kad laiks paraadaas, vairs nav ne taa veseliiba, ne tas speeks. Katram dziivesstilam ir savi plusi un miinusi.

un vēl tie radinieki, kas visu laiku zāģē - vajag kāzas, vajag bērnus... jau laiks, jau gadi... :@

Zaagjee pretii. It iipashi vecaakos radus par teemu - kad pirksi sev zaarku un vai beeru nauda ir sakraata. Ja kaada kaazaas tev baksta ar tekstu par to, ka tev jaabuut naakamajai, to pashu dari vinjai beeru laikaa. Paargribees.

Svarīgi ir tas, cik ļoti tava dzīve dara Tevi laimīgu. Tavas dzīves kvalitāti nenosaka maciņa svars vai bezsvars, bet iekšēja pilnības sajūta, piesātinātība, prieks.

piekrītu šim :)
shy, man ir 24..puse no draudzenēm jau ar bēbi.. visas laimīgas ar savu otro pusi. Dažreiz ieejot draugiem.lv galerijās redzu tikai bērnus un kārtējās kāzas.. pati neesmu ne precējusies, ne man bērns..nenoliedzu,ka to gribētu...pat ļoti,ja godīgi, bet nu..visam savs laiks :) esmu nu jau kādu laiku šķīrusies no puiša ar kuru likās,ka viss būs..visi tā domāja, tikai nekas nenotika..mans labākais lēmums, ko biju pāgājušajā gadā izdariju :) Tikai Tu pati jūti,kas Tev ir vajadzīgs un kas nē.

Nedomāj, ka tas ir daudz, tad ir jauns cilvēks, kas tikai veidojas. Bet, ko es varu teikt, man šķiet, ka arī 40 nav vecs. :D

Krista+++Es noteikti piekriitu,varbuut arii taapeec,ka te vairaak un vairaak cilveeki precaas veelaak,beerni dzimst veelaak.Liekas taada iista pieauguso dziive saakas peec 30g.Cilveeki izbauda dziivi liidz pasam vecumam,ja veseliiba atlauj.Loti aktiivi sporto-tas man loti patiik!:)

Katram idividuali. Nedomāju, ka ir jāskrien pakaļ modei un jāapprecās, jāapbērnojās līdz 25 gadiem, lai tik neizkristu no aprites un nebūtu nūģe.

Pati apprecejos 23 gados. Ir paziņa, kas par bērniem un precībam nedomā arī savos 32 gados, bet kas tur slikts? Ja cilvēkam tā ir labi, lai jau dzivo.

Kad vienai draudzenei pateicu, ka precēšos viņai bija tāds šoks, ka es precos TIK jauna un, ka vispār precos, jo tā tak ir cilpa kaklā uz mūžu :D

Es uzskatu, ka tas, kam cilvekam-sievietei ir jābut 25 gados ir stabilitāte, savs pamats zem kājām, pieauguša cilvēka domāšana un patstāvība.