Nē, šoreiz es nesūdzēšos par to, ka puisis ir aizdevies tālā ceļojumā un man nežēlīgi viņa pietrūkst :)
Es vienkārši grbiēju parunāt par ceļošanas tēmu un attiecībām. Tātad puisis ir ļoti liels ceļotājs, pabijis ļoti daudzās valstīs, visos kontinentos, no tuksnešiem līdz džungļiem utt. Arī turīgs ir pietiekami, lai to visu atļautos. Darbs arī liek bieži ceļot.
Viņa bijusī meitene arī bija turīga un darbs tāds, ka vajadzēja dažkārt braukāt. Un tā nu viņi kopā daudz kur bijuši. Un visos draugu tusiņos ceļojumu tēmas bieži tiek paceltas un tad nākas dzirdēt, kā viņš ar anniņu bijis Bali, Āfrikā un kur tik vēl ne. Nē, viņš speciāli bijušo nepiemin, bet, ja kāds paprasa, ar ko kopā bija, protams, viņš atbild, ka ar to un to. Un man tas bišķi kremt...
Ok, teiksiet, ka mums vēl tikai attiecību sākums un būs mums arī sava kopīgā pieredze. BET es ne tuvu neesmu turīga un ceļojumus atļauties nevaru. Pēdējo reizi biju ārpus Latvijas pirms 5 gadiem uz Turciju uz lēto ceļojumu :)
Tagad viņš ir aizbraucis kārtējā pasaules ekspedīcijā un... jā, man manzliet skauž, ka viņš tā var, bet es nevaru. Un tā kā viņš man ceļojumu neuzsauca, un vispār izskatās, ka viņš nav no tiem, kas tādus ceļojumus pa tūkstošiem tā vienkārši arī uzsauktu.
Kā tad sanāk? Viņš ceļos apkārt un baudīs dzīvi, jo to var atļauties? Kamēr es sēdēšu kā ubadze mājās?
Par šo viņš pats laikam arī ir aizdomājies, jo nesen bija saruna, un no viņa puses izskanēja aptuveni šādi: laikam kāds gads būs jāpaņem mierīgāks bez braukāšanas apkārt, esmu jau gana izbraukājies, turklāt tu jau neesi no ceļotājiem bla bla bla.
Jā, es neesmu no ceļotājiem, jo es to vienkārši nevaru atļauties. Bet tā jau es ļoti gribētu.
Laikam, lai es nejusties neērti par savu stāvokli, viņš gatavs arī nekur nebraukt.
Kā jūs vērtējat puiša rīcību? Un kā manējo? Māsa teica, ka esmu bitch, jo klusībā ceru, ka viņš man uzsauks ceļojums :)