Es augu visai nacionāli noskaņotā ģimenē un mani neviens nemācīja. Sākot valodu apgūt skolā, mocījos, nepatika, traucēja arī tas ieaudzinātais nacionālisms. Tā arī vēl šobaltdien īsti labi krieviski nerunāju.
Toties angļu valodu man pa vārdiņam mācīja jau no kādu 4 gadu vecuma, tad arī skolā nebija nekādu problēmu. Vienīgi vidusskolā, kad sen jau biju tikusi garām tam līmenim, ko skolotāja mācīja, garlaikojos un ar draugiem pirms stundām zālīti pīpēju, lai jautrāk :D Lieki piebilst, izpelnījos nedalītu skolotājas naidu un gada atzīme pret eksāmena atzīmi bija kā melns pret baltu.
Morāle - māciet bērniem valodas, tā atvieglosiet dzīvi viņiem un sev. Valoda, vienalga kāda, ir liela bagātība. Vai tā būtu krievu, spāņu vai sāmu.