Stulbs sterotips vai patiesība?

Es teiktu, ka viss atkarīgs no priekšnieka attieksmes.
Piemēram, man ir 4 tetovējumi, trīs no tiem ir uz rokām, redzamās vietās. Manam priekšniekam ir absolūti vienalga, cik man ir tetovējumi un kur man tie ir. Viņš zin par to eksistenci un viņa nosacījums(pat ne stingri noteikts, bet vnk vēlams), lai es ikdienā tos noslēptu. Es ar to rēķinājos un es to ievēroju, jo man tas nesagādā problēmas - blūze ar garām rokām vai džemperis un tāpat halāts ikdienā jāvalkā pa virsu, jo strādāju privātklīnikas reģistratūrā, tātad darbs ar cilvēkiem. Es uzskatu, ka visu var noslēpt, ja labi grib un ja tie tetovējumi nav uz sejas.

man ir tetovējums. darbam netraucē, kaut gan kopumā šeit tika minēts, ka nevarētu strādāt tādu darbu. Redzams minimāli, atkarībā no apģērba.

BET es sāku pamazām nožēlot jaunības (vecā ierunājās) karstumu. Nevis pret pašu tatoo- bet to, kāds tas ir, cik liels un kur tas ir.

Tetovējums tiešām ir tā vērts, lai darbā staigātu drēbēs, kas to piesedz?

Man arī šķiet, ka ar gadiem tā kļūs par arvien mazāku un mazāku problēmu. Tas jau notiek ļoti strauji, un daudziem jauniešiem ir kaut kur pa kādam tetovējumam, kaut vai pavisam maziņam un noslēptam. Pienāks laiks, kad viņi nomainīs tagadējos darba devējus, un tetovējumi tiks uztverti kā normāla lieta. Tas jau tikai veciem tefteļiem liekas kaut kas uh un ah :D
Lai nu kā, priecājos, ka savā darba vietā varu staigāt, kā pašai ienāk prātā. Ja man ir izvēle, tad arī iepērkos tādos veikalos utt., kuros ir brīvāka atmosfēra.

P.S. Man nav neviena tetovējuma vai tuneļu, neplānoju arī.

Mums darbā no 40 darbiniekiem, zinu, ka tetovējums ir vienai - sekretārei. Piedevām tik stulbs un stulbā vietā,ka labāk iztiktu bez. Ja man kādreiz būs tetovējums, tad visticamāk pārdomāts, priekš manis intīms un no apkārtējiem slēpts.

Ja vien uz sejas nav uztetovēts *impis,neredzu problēmu.

Nu, nu. Tetovējumi un tuneļi (ja neskaita, protams, vēl paša smadzenes) ir divas lietas, kas šajā sabiedrībā uzliek cilvēkam griestus. Reizēm pie tā pieskaitāmi arī pīrsingi, kurus izņemot visiem viss tāpat ir skaidrs, piemēram, uzacīs. Cilvēks jau ar šādu tetovējumu, piemēram, kas ir ļoti populāra vieta tagad, kuru aptetovēt, jau var netikt pieņemts darbā, ja konstanti nevalkā šalles, kas ne vienmēr ir pieņemams aksesuārs biznesa vidē:

Cilvēks, kam ir bijis tunelis, diez vai kādreiz kļūs par premjeru, prezidentu, bankas direktoru un tā tālāk, jo neviens man neiestāstīs, ka uz vecumu, kad viss pārējais sāk nokarāties, tuneļa caurums pēkšņi sāk savilkties. Bet tas jau nav nekas slikts, ir daudzas lietas ar ko dzīvē nodarboties. Ja apzinies savas ambīcijas, intereses, lēmumu par tetovējumu pieņem vēsu prātu un bez steigas, neredzu tur neko sliktu. Esmu pierakstīta pie tetovētāja uz nākamo nedēļu uz konsultāciju un zīmējuma izstrādi, pēc tam tetovēšu. Būs uz lāpstiņas, lai ir aizsedzams.

man ir notetovētas abas rokas, strādāju par sākumskolas skolotāju-nekādu problēmu :))

Es esmu sekretariāta vadītāja vienā no Latvijas bankām.
Mums pat normatīvajā dokumentā, kurā stingri reglamentēta lietišķā etiķete, noteikts, ka darbiniekam nedrīkst būt redzami tetovējumi, pīrsingi, uzkrītoša matu krāsa, spilgtas rotaslietas utt.
Es arī nekad nepieņemtu darbā sekretāri, kura būtu ar redzamiem tetovējumiem, jo bankas sekretāram jārada klientam viedoklis, ka viņš ir ieradies nopietnā organizācijā. Sarunas laikā nekas nedrīkst novērst klienta uzmanību vai, ļaunāk, likt justies neērti.
Lietišķais stils ir izveidots tādēļ, lai maksimāli neitrāli varētu strādāt ar jebkuru mentalitātes, pārliecības, reliģijas utt, klientu.

Da labi, pat manam pasniedzējam visa roka notetovēta :D Un ja tev nav tattoo uz sejas vai plaukstām, tad visu var noslēpt ar apģērbu.

Es domāju, ka pēc gadiem LV tā situācija vairs nebūs tik traka. UK bankā klientu apkalpošanas speciālisti redzēju ne vien ar tetovējumiem, bet arī tuneļu pēdām un milzīgiem, tiešām gariem drediem. Un neko, neviens ārā neskrēja. Ja es būtu uzņēmējs, man būtu vienalga, izņemot gadījumus, kad tattoo mesidžs ir kaut kas sociāli (vai man personīgi) nepieņemams. Nepieņemtu darbā kādu, kas uztetovējis PSRS simboliku, piemēram.

Manam draugam ir paliels tetovējums uz rokas - kolibri (no vienas grupas vāciņa) nu neko - darbam netraucē (strādā veikalā) :)

Pašai notetovētas ir abas rokas gandrīz visā garumā, agrāk bija tuneļi. Jāsaka gan, ka ne bankā, ne slimnīcā, ne kādā tamlīdzīgā vietā nestrādāju. No ārzemēs dzīvojošiem pazīstamajiem dzirdēts, ka tur gan bankās, gan citās iestādēs strādā notetovēti darbinieki un viss kārtībā. Diemžēl, Latvijā tā nav, tāpēc pirms izdarīju šo soli (t.i. taisīju tetovējumus) jau zināju, ka mana nākotnes joma nebūs darbs bankās utt., bet gan saistīts ar mākslu. Līdz ar to strādāju un viss kārtībā. Ikdienā biežāk redzu sev līdzīgos, tāpēc nevienu mans izskats netraucē.
No vienas puses žēl, ka cilvēki daudzās vietās tiek vērtēti nevis pēc profesionalitātes, bet gan izskata, taču no otras puses - kā jau te meitenes minēja, tas ir katra darba devēja ziņā. Citam traucēs, cits pieņems ar visiem tetovējumiem.

Gaiļezerā puiši ar tetovējumiem strāda par feldšeriem, ne par sanitāriem.

Par tiem redzamajiem tetovējumiem. Man ir redzams tetovējums - uz potītes. Es pat teiktu, nosacīti redzams, jo ir jānopēta manas kājas, lai to pamanītu. Ar klientiem strādāt tas man nekad nav traucējis un darba intervijās uz kājām arī neviens nelūr. Jā, stjuartei man nebūt, bet tas mani nesatrauc.

nu, ja tev tetovējums nav uz pieres, tad jau neredzēs. protams, ja tev visas rokas būs nototevētas, tad iestādē to agrāk vai vēlāk pamanīs. domāju, ka vadībai tas nepatiks, ja vien tu netaisies visu vasaru garām rokām staigāt.
izģērbties jau neviens neliks, bet, ja tetovējumi būs daudz un redzamās vietās, tos taču pamanīs. nu skaties pati. par sekretāti vai grāmatvedi arī diez vai varēsi tikt ar saviem 100 tetovējumiem uz pieres (nezinu, kur tev viņi ir). turklāt, lai strādātu par grāmatvedi galvenais nav tetovējumi, bet gan zināšana grāmatvedībā, kuru tev droši vien, ka nav. tu vispār zini, kas tur jādara?

21. gadsimts, bet cilvēkiem tāāādi aizspriedumi galvās :) Mani netraucētu, ja bankas darbiniecei būtu tetovētas rokas un pīrsings sejā. Tieši otrādi, es justos komfortablāk, jo man pretī atrodas cilvēks, kurš jūtas brīvs, nebaidās būt atšķirīgs un sirdī nedaudz traks. Tās jaunkundzes iestīvinātajās apkaklītēs mani tracina, gribas sapurināt, citādi izskatās kā uz kartona uzzīmētas.
Ja ir normāls dd, viņam būs vienalga par tetovējumiem, zaļiem matiem un pīrsingiem. Ir gana daudz vietu, kur ir darbs ar klientiem, bet izskats ir mazsvarīgs - galvenais, ko darbinieks spēj dot uzņēmumam un cik labi padara darbu. Kaut vai tie paši programmētāji.

Ir 21. gadsimts, bet cilvēkiem vēljoprojām ir tiesības uz savu viedokli. Tas nav mainījies. Kādi vēl aizspriedumi? Gaumes un intereses taču atšķiras.

Man nepatīk tetovējumi, sev noteikti negribētu. Ja būtu darba devēja biznesa aprindās, tad maniem darbiniekiem redzamās vietās tetovējumu nebūtu.
Mans sapnis, ja visi vienmēr būtu skaisti ģērbti. Vīrieši uzvalkos, sievietes kletiās. Nu gluži kā 30's.

Man ir tetovējums no pleca līdz elkonim visa tā rokas daļa... tā kā darbā tāpat jāievēro lietišākis stils, tad atkailināti pleci tāpat nav iespējami, līdz ar to manai vadībai nav ne jausmas , ka man apakšā ir tetovējums :D

Pagaidām vēl nav nonoslēpjāmās vietās nevines tetovējums, un tā kā uz pieres vai kakla netaisos taisīt, pārējās vietas ir noslēpjamas un darba ziņā, nedomāju, ka varētu traucēt.

Man personīgi nekādu aizspriedumu pret tiem nav, taču lielai daļai cilvēku tādi joprojām ir, tāpēc jā, redzami tetovējumi, pīrsingi utml. var apgrūtināt darba atrašanu, un ir muļķīgi izlikties, ka tā nav.