Beztēma- stopētājas.

Ak, mana jaunība, kur paliek tā :D Tu man liki atcerēties to periodu manā dzīvē, kad mana mamma neticēja, ka no manis kaut kas "sanāks dzīvē" :D Esmu nostopējusi katafalku ar visu līķi aizmugurē, "LNT" filmēšanas grupu un pamatīgi ar viņiem kopā piešāvusies:D, maniaku kaut kādu, kurš mani negribēja laist ārā no mašīnas, pfu, pfu, paldies Dievam, ka viss ir labi beidzies, tad vēl 2 miljonārus, ar kuriem joprojām uzturu kontaktu paziņu līmenī:) Jā, jaunība bija skaista :D

Kopumā es neiesaku. Man paveicās vienkārši. Zinu reālus gadījumus, kad sievietes ir izvarotas, pazudušas, pateicoties stopiem. Ja es varētu pagriezt laiku atpakaļ-nestopētu, lai gan mani gadījumi bija 90% pozitīvi.

Liene- Es pat teiktu 99% pozitīvi, jā labs stāsts. :)

Mana mamma ir izceļojusi visu Eiropu ar stopiem, nekad nav noticis nekas slikts. Ir ļoti daudz interesantu stāstu, par kuriem viņu pat mazliet apskaužu.Bet viņas filosofija ir tāda, ja tev ir kaut mazliet bail, ja tu pieļauj iespēju, ka ar tevi kas notiks-labāk to nedari.

Esmu stopējusi, gan ar draudzeni, gan draugu, viss vienmēr beidzies veiksmīgi. Viena gan stopētu tikai pilnīgi bezizejas situācijā :)

Bet tomēr, kad es stopēju es paskatos uz mašīnu, ja tā ir kaut kāda baigi dārga piemēram Porshe vai tā tālāk es nestopēju, jo paliek bail, bet kad brauc kkāds golfē vai vislabāk kāds žigulis, tad nostopēju obligāti ;D Jo liekas, jo trūcīgāks cilvēks, jo labāks :D Nezinu no kurienes man tā domājas, bet nu izvēlos pēc šādiem kritērijiem :D Hhah :D

kadreiz ar draudzenem stopejam, parsvara vis labi, veiksmigi, forsi piedzivojumi :)
vienreiz gan pec stopesanas menesi slimnica noguleju-autoavarija, soferite-sieviete izradas bij sadzerusies un masina mes kopa bijam 4 pasazieri!

Mnēmosine- Domu spēks.

Jaunībā ir stopēts. Jautri piedzīvojumi palikuši atmiņā. Bet nu tagad vairs kaut kā nevelk. Vecums. :D

kiky- Kaut kur ļoti dzirdēts stāsts. :(

Man arī ir bijušivisādi labie un ne tik labie gadījumi.
Vienreiz ar nu jau bijušo draugu nostopējām narkomānu, kas knapi uz ceļa noturējās, bet aizveda līdz galam un viss beidzās laimīgi.
Es gan vienmēr iekāpjot mašīnā paskatos vai vīrietim ir gredzens. Tas jau kaut ko nozīmē.
Bet nu tagad neesmu stopējusi gadus 2 vai 3 un nemaz netaisos. Laikam labāk samaksāt ar naudu nekā ar dzīvību.

Reiniņa
hmm, kur dzirdets? :o vai nu mes esam pazistamas vai ari kkada apdrosinasnas gramata par sito bij rakstits, atceros ka slimnica deva rakstit, tjip ka macibu citiem :D

Vairāk vai mazāk, bet pozitīvi! Atceros, ka nolēmu- viss- pēdējo reizīti vēl un tad gan metu mieru stopēšanai! Un pēdējā reizē- šoferītis uzliek roku man uz kājas un prasa- nu! kur tad brauksim? Es pateicu nekur un lai apstājas, ka gribu izkāpt.. Negribīgi, bet izlaida.. Un tā es nolēmu, ka tā patiešām bija pēdēā reize.. Par laimi ļoti fiksi tiku pie sava pirma auto u stopēšana kā tāda man vairs nebija nepieciešama! Zinot mūsdienu situāciju- neiesaku!
Vēl atceros reizi- kad šoferītis prasīja- vai nav bail stopēt? Es saku- it kā nē.. vai vajadzētu? U tad viņš sāka stāstīt kā pats ir stopējis un viens vecis viņam salauzis roku.. tad gan sajutos neomulīgi :D

Agrāk mēdzu stopēt no skolas, jo reti kursēja autobuss un negribēju gaidīt, jo sevišķi pavasarī un rudenī.. Tad nu čāpoju mājās ar kājām un stopēju. Nekas traks nav atgadījies, pirmajās reizēs bija bail, bet pēc tam vairs ne. Sanācis nostopēt visādus cilvēkus, bet tā kā jābrauc bija tikai 10km, tad nekādi dižie stāsti nav sanākuši. Garākā ceļa posmā gan neesmu stopējusi.

kiky- Varbūt i-neta bijā šis stāsts ? Tiešām esmu dzirdējusi :D

Reiniņa
nav ne jausmas, ja godigi :D

a vienreiz vel ar draudzeni stopejam un reali tads briesmigs, milzigs vecis apstajas bijam nobijusas un panem rokas mazas nagu skerites tjip ja kas ta aizargasimies :D
pec tam smejamies ka vins jau neko nejustu, liktos ka oda kodiens :d

kiky- Šo gan neesmu dzirdējusi :D !

Agrāk mēdzu stopēt no skolas, jo reti kursēja autobuss un negribēju gaidīt, jo sevišķi pavasarī un rudenī..

Man līdzīgi. Naudas arī tad īsti nebija... Bet priecājos, ka viss vienmēr bija veiksmīgi un vairs neštopēju. Reiz gan bija mašīna, kuā neiekāpu, jo šoferis izskatījās tāds aizdomīgs...

Oj, kad biju jaunāka, tad ar draudzeni stopējām prieka pēc. Nauda autobusam bija, bet labāk stopējām. Nekur tālu, uz tuvējām pilsētām. Visādi pigori bijuši, bet nekas slikts nav noticis un paldies Dievam, ka tā. :)

Vienreiz nostopējām vecu jo vecu golfu, nu neko, kāpām iekšā. Tādi jautrie puiši bija, kad laida mūs ārā, tad atzinās, ka tikko no cietuma divi iznākuši.

Tad bija arī tādi, kas teica, ka uz mežu vedīs, aizspieda durvis, bet vēlāk jau sākām pa labam runāt, rādīja savu bērnu bildes telefonā. Ehh, ak šis trakums.

Uh...stopēts ir uz nebēdu, bet pārsvarā pa Latviju, 2x vēl uz Igauniju. Ar draudzenēm bijām jaunas un tik bezbailīgas! :) Gājām arī uz randiņiem ar foršākajiem šoferiem. :D Ļoti bieži kāds gribēja iepazīties, pat vecie buki, kurus pratām tik jauki atšūt.

Stopējām arī komplektā ar savu mašīnu, kad bāka pēkšņi tukša, arī ar velosipēdiem, kad riepa pārsprāga dēļ tā, ka kkāds svešinieks pārpumpējis riepu ceļa malā. :D

Bija jautri gan mums, gan šoferiem, jo jaunībā ņirdzām un tizlojāmies kā appīpējušās. :)

Bet šad tad arī kāds nolamāja par bezatbildību.