jūsu stāsts 2

Mēs reāli savas attiecības neuzskatījām par nopietnām kādus 5 mēnešus. Kaut gan tādas jau sen sāka veidoties. Līdz vienā dienā viens otram atzināmies, ka esam iemīlējušies un kopš tās dienas mēs sevi sākām arī saukt par pāri. Bet reāli tādi jau bijām sen.

Viņš mani uzskatīja par savu draudzeni jau otrajā tikšanās reizē:)

Man viss notika tik aatri,ka es pat iisti neaptveeru-aizbraucu ar savu viirieti uz kalniem sleepot paaris reizes un Ziemassveetkos vins mani bildinaaja.Esmu mineejusi vairaakas reizes te-bijaam redzeejusies tikai 16 dienas!:)

Mēs ar draugu iepriekš bijām ļoti labi draugi apmēram 2 gadus. viņš izšķīrās no savas meitenes. Tad viņam vajadzēja manā pilsētā nokārtot kādas lietas un viņš nezināja, kur tas notiek, tad nu uzaicināja mani, aiziet un parādīt viņam..tā,kā es biju vēl attiecībās, tad neuztvēru to nekādīgi citādāk,kā izpalīdzēšanu draugam. Pēc visa šī te, viņš mani uzaicināja uz kafūzīti, uz tēju,kā pateicoties un tpc,ka ilgi bija līdz busam jāgaida un viņam nebija kompānijas.
Tad nu sanāca tā,ka izšķīros ar savu puisi un šitas mani uzaicināja atkal uz kafūzi, pasēdējām, pastaigājāmies kā draugi un tā,kādus 3 mēnešus.
T',kā mums tas viss nāca klāt ar palielām problēmām un nesaprašanām, tad šo 3 mēnešus laikā vairākas reizes mēģināju visi "piebiegt", lai mazāk problēmu, bet tad vienā jaukā dienā viņš mani nobučoja un ātri ielēca busā, kad gāju pavadīt viņu :D tad sapratu,ka īsti nav man vienalga un tad pēc kāda mēneša uzskatījām sevi par pāri.
Tātad - kādi 4 mēneši, līdz paši sev skaitījāmies pāris.

divus mēnešus satikāmies, bet man tas viss bija tikai kā spēle, neuzskatiju to, kā par kaut ko nopietnu, jo viņš nesen bija izšķīries. kad pirmo reizi paliku pie viņa pa nakti, jo man vienkārši vairs nekursēja transports, sapratu, ka šī spēle man jau ir pārvērtusies par iemīlēšanos..
domāju, par laiku, kad sevi par tādiem saukt ir individuāls. citam tas ir pirmais randiņš, citam pirmais sekss.. mums tādas īstas gadadienas arī nav, bet ir datums, kad pirmo reizi iepazināmies aci pret aci un kad bija mūsu pirmais skūpsts.. :)

apkārtējie par mūsu attiecībā uzzināja pēc kāda 1.5 gada. viss tika rūpīgi slēpts:D

Iepazināmies ballē, atbraucām pie manis, kaislīga nakts...
Satikām atkal ballē (pēc divām nedēlām), atbraucām pie manis, kaislīga nakts... un palikām kopā.
Apprecējāmies pēc 2,5 gadiem

Mēs katru dienu runājām caur skype. Stundām ilgi, līdz pat rītam. Pagāja kādi 2-3 mēneši līdz mēs pirmo reizi satikāmies. Trešajā randiņā (un trešajā tikšanās reizē), sapratām, ka mums kopā ir ļoti labi. Tā arī viņš man pajautāja, vai es būšu viņa meitene. :)
Mums tajā laikā bija 16-17 gadi. Tagad jau dzīvojam kopā un pirms kāda laiciņa nosvinējām 4 gadu jubileju :)

četrus mēnešus sarakstījāmies un tikāmies vienreiz,divreiz nedēļā ballītes vai kur citur un tur arī bijām tikai draugi,bet pēc tam jau viņam gribējās kaut ko vairāk un satikāmies biežāk un kļuvām par pāri vienkarši pats no sevis

Par pāri sākām sevi uzskatīt jau pirmajās nedēļās (man nemaz nepatiktu muļļāšanās).

Iepazināmies ballē, atbraucām pie manis, kaislīga nakts...
Satikām atkal ballē (pēc divām nedēlām), atbraucām pie manis, kaislīga nakts... un palikām kopā.

diezgan lídzígi. vnk es péc tás pirmás tikshanás nebiju gatava attiecíbám, nedomáju, ka sanáks, bet dríz vien liktenis mús saveda atkal... un tá nu, péc otrás tikshanás reizes párvácos pie vinja. dríz vien bildinája. gada jubilejá kázas

Mēs bijām pazīstami jau gadu, es viņam ļoti patiku, viņš man simpatizēja, šis tas starp mums jau bija bijis, bet man bija arī citi tik pat nopietni, viņam arī ik pa laikam kāda. Tajā vasarā, kad sagājām kopā, es biju sastrīdējusies ar praktiski visiem mūsu kopīgajiem draugiem (kas tobrīd bija man ļoti svarīgi), arī savu labāko draudzeni un viņš vienkārši piezvanīja, lai pateiktu, ja es vēlos tad viņš labprāt izietu pabraukāties ar riteni, no kā es sapratu, ka vismaz kādam vēl esmu svarīga. Tā mēs kādu mēnesī izlikāmies sev, ka esam tikai draugi, palikām pa nakti zem atsevišķām segām un es braucu ar viņu un viņa draugiem uz tusiņu kā vienkārši draugs, jo tur tak būs citas (kur bija prāts kaut kam tādam ticēt?! :D ), līdz vienā dienā es viņam vienkārši pajautāju: "Pamēģinām?" Un mēs pamēģinām jau 8. gadu :)

Viņš pēc tam teica, ka, zinot mani, nekad nebūtu pats jautājis, jo būtu bail aplauzties un neesot bijis ticības, ka tas tiešām man arī ir nopietni. Man pašai nebija ne jausmas, cik nopietni tas ir :)

Kopā sākām dzīvot pēc pusgada pie manas mammas, jo es vēl mācījos vidusskolā, bet viņš nebija no Rīgas :D 5 gadu jubilejā bildināja, 6 gadu jubilejā precējāmies :)

Tā kā mans vīrs = mans kolēģis, tad īsti pat nezinu kurā brīdī sākām būt pāris! Sākās viss ar parastu koleģiālu draudzību, tad sekoja neliels flirtiņš, tad liels flirtiņš, tad kaut kā iegadījāmies viens pie otra ciemos u.t.t. Katrā ziņā mums nav tāda kopābūšanas uzsākšanas datuma. Turklāt - ļoti ilgi slēpām to no apkārtējiem, lai birojā mazāk klaču:D

Iepazināmies internetā, satikāmies dzīvē pēc kāda mēneša kopš pirmās vēstules, otro reizi tikāmies vēl pēc nedēļas, trešo vēl pēc nedēļas (pa ned. nogalēm) un tajā 2. vai 3. tikšanās reizē man arī pajautāja, vai būšu draudzene - nekas netika vilkts garumā un nekas nevienam arī nebija neskaidrs :)

Ar savu vīru satikāmies skolā. Iepazinos ar viņu, kad mācījos 10.klasē (jo biju aizgājusi uz citu skolu mācīties vidusskolā). Man viņš iepatikās jau pirmajā gadā, neskatoties uz to, ka viņš ir jaunāks. Lai gan vidusskolas laikā man bija visādas nenopietni-nopietnas attiecības. Mums bija kopīgi hobiji skolā, tāpēc kopā pavadījām diez gan daudz laika, arī mājupceļš mums veda vienā virzienā. Pamazām man viņš iepatikās ar vien vairāk un vairāk, iespējams tas bija tādēļ, ka viņš man lika justies tik labi, jebkuru pelēku dienu ar vienu pateiktu frāzi varēja uzlabot. Šķita, ka starp mums valda abpusējas simpātijas, turklāt bija pārliecība, ka abi to zinām, bet neviens nespērām izšķirošo soli. Tomēr savus ierobežojumus uzliek vide (skola) un stereotipi. Reiz satikāmies vienā ballē un nodejojām vairākas stundas bez apstājas. Pēc tam starp mums dzirskteles sprēgāt sprēgāja... Solīšus viens otram pretī sākām spert abi, sākām biežāk sarakstīties, līdz vienu reizi viņš ieradās pie manis mājās (nemaz nezinot, kur es dzīvoju), nopļāpājām līdz melnai naktij. Ar to arī pamazām sākās mūsu kopējie piedzīvojumi un bezgala skaista vasara. Attiecības attīstījās diez gan lēnām, jo principā bijām vēl bērni, bet, tagad to atceroties, mani pārņem tik patīkamas emocijas, jo tas viss bija tik skaisti... Kad sāku studēt, tikāmies tikai brīvdienās un nereti viņš mani sagaidīja ar rožu pušķi vai dažādiem citiem jaukiem pārsteigumiem. Tagad jau abiem sajucis, cik gadus esam kopā. Esam precējušies un esam bezgala laimīgi viens ar otru :)

Padalīšos arī pati. :) mums nebija nekādu atsevišķu sarunu par to. Tikāmies, tikāmies .. līdz kļuva skaidrs, ka tas ir kas vairāk. It kā bija domas - kā tad tā.. tik pašsaprotami to uztvert. Kā tad ar to skaisto jautājumu un domām, vai es piekritīšu.. tomēr tad tas būtu bijis uzspēlēti. Jo abiem bija skaidrs, ka šīs tikšanās nebeigsies

Draudzējāmies apmēram 2 mēnešus. Tas notika pavisam dabīgi, jo sākumā, kaut arī apzinājos, ka man viņš simpatizē, nedomāju, ka būsim pāris... Taču ar laiku, ar laiku. Kādu dienu viņš mani tā, starpcitu, nosauca par savējo un tās pašas dienas vakarā, gluži kā ārprātīgi romantiskās filmās, pajautāja, vai drīkst mani noskūpstīt... (l) Kopš tās dienas arī skaitamies pāris. :)

Viņš mani uzskatīja par savu draudzeni jau otrajā tikšanās reizē

Man līdzīgi :)

Tas tāds ''long story short'', jo nu patiesībā zinājām viens otru jau ilgi - agrāk mācījāmies vienā skolā. Es vien atceros to, ka man viņš ļoti nepatika, likās tāds lecīgs... :D Pilnīgi iedomājos, ka tādam nekad nebūs draudzene... Likteņa ironija. :D Nu esam kopā 3 gadus. :)