No draugiem arī dzirdētas neiedomājami pretīgas un necieņas pilnas runas. Populārākā laikam ir "siļķu" padarīšana, kas man ir pilnībā neizprotama. Varbūt esmu no tā izvairījies, jo vienmēr interesējušas vecākas sievietes, kuras attiecīgi vairāk ciena un kopj savu ķermeni. Lai nu kā, bet patiesībā ar īsto cilvēku itin nekas neliekas pretīgs. Ok, es nesaku, ka sieviete, kuru mīlu, mani spētu pieradināt pie visiem tiem "netīrajiem" fetišiem, taču lielā mērā viss ir feins. Sākumā mazliet raustījos no mēnešreižu seksa, taču nu zinu, ka tas nav nekas šausmīgs, pie tam runā, ka sievietēm tas ir īpaši baudāms. Jā, mulsinošs bija mirklis, kad pirmo reizi apmierināju sievieti orāli pēc tam, kad pats viņā biju beidzis, taču izrādījās, ka arī tas nav nekas ārkārtējs. Jā, pat orālās izpriecas mēnešreižu laikā. Jā, tas viss gan noteikti nenotiktu ar jebkuru, taču ar jebkuru es arī negulētu. Tas viss pieredzēts ar sievieti, kuru mīlu. Varbūt tā ir atslēga.