Pārcelties uz citu valsti mīlestības dēļ

Mana mamma bija loti prieciiga taa iemesla deel vien,ka zinaaja -man ir beigusies dziive,kad straadaaju triis darbos.
Ieraugot manu aarzemju viiru pirmo reizi ,vina uzreiz teica-vienreiz tu esi naakusi pie praata!:D

Mani vecāki sākumā bija pret, zinot uz kuru valsti pārceļos un kāda tauta tur dzīvo. Lai ko stāstīju par savu puisi (tagadējo vīru), viņiem bija skeptisks viedoklis pret to visu un teica,kamēr viņu neredzēs dzīvē, būs tikai noraidošas un negatīvas domas. Satikās un viss mainījās uz pozitīvo pusi :) Vecākiem viņš ļoti iepatikās!
Tagad šeit strādāju. Palīdzēja to atrast vīrs, jo bija viņam vairāki varianti. Pašai arī bija daži varianti, bet ne tik labi. Studijas pabeidzu LV (šurpu-turpu lidinājos,bet labi,ka vairs nebija daudz palicis studiju ilguma ziņā).

Kā ar Latvijas studiju diploma atzīšanu darbam ārzemēs?

Donata-ja iet runa par mediciinu,tad viss ir jamaacaas no gala manaa pusee.Viniem nepatiik tas muusu diploms-nenem galvaa!:DJa ir inzeniera diploms,tad laikam tomeer nav tik traki...amerikaani ir loti iedomiigi...!Zinu vairaakus cilveekus,kuri ir atbraukusi ,un dabuujusi loti labus darbus kaa inzenieri.

Man bija tā,ka es papīros uzrādīju,ka man ir iegūti 2 studiju diplomi. Jā,darba devējs tos apskatījās, bija vairākas lietas,kas viņam patika,ko esmu apguvusi. Tā rezultātā pāris mēnešu laikā darbā pakāpos uz labāku amatu. Tā kā no savas pieredzes varu teikt,ka nav tā,ka ārzemēs neņem vērā LV diplomus (lai gan-tas jau laikam kā kurā valstī).

Ja man piedāvātu otru iespēju- noteikti ne mirkli nešauboties pārvāktos dzīvot.
Pirms kāda laika tam visam biju tik tuvu, tik tuvu.. BET vecāki iebilda un ar to arī visa lielā mīlestība beidzās.. vēl tagad graužas, bet neko-

protams, diskusija būtu nedaudz auglīgāka, ja minētu konkrēto valsti.
:)(: - prieks dzirdēt, ka Latvijas izglītība tiek uztverta nopietni! es laikam pārāk daudz stresoju par to visu...

Jā,manai izglītībai bija nozīme. Biju patīkami pārsteigta :) Vīrs jau iepriekš teica,ka mana izglītība spēlēs labu lomu, bet es neticēju,kamēr pati ar to nesastapos :)

up

Donata, kāda Tev izglītība, kādā jomā?

DIO, man ir akadēmiskais grāds mākslās. Es saprotu, ka katrā universitātē ir citādi tie pielīdzināšanas noteikumi, bet gribētos dzirdēt arī citu pieredzi iedvesmai.

Donata,

kad es mainīju valsti, es skaidri zināju ko darīšu un man bija attiecīga ne tikai izglītība, bet arī pieredze. Tas ir no svara.
Par darba iespējām, ne vienmēr skatās diplomu, tikai tādās ļoti lielās kompānijās (ja nav pieredzes) vai arī pašvaldības un valdības uzņēmumos. Viennozīmīgi kontakti kā visur citur... bet māksla.... ko Tu reāli vari darīt pēc tam? Novērtētājs?

DIO, es nevēlos izplūst detaļās, bet grādu mākslās dod daudzās jomās, arī sportistiem utt. Mākslas akadēmiju es neesmu beigusi :D pieredze man arī ir, arī tajā valstī uz kuru grasos pārcelties, bet interesē talākizglītība ārzemēs. es šeit īsti neprasu, ko man darīt, mani interesē, kādos veidos meitenes ir sakārtojušas savu dzīvi citā valstī. piem. tu skaidri zināji ko darīsi - tas nozīmēja ka darbs tev bija jau atrasts vai zināji konkrēti, kur un kā meklēt?

Donata,

es jau skaidri zināju kur strādāšu. Man tika izteikts piedāvājums pirms pārcelšanās. Noteikti savādāk es nebūtu darījusi...

Es vēl pārvākusies neesmu, bet par cik mans puisis jau izgāja to augstkolu pārlekšanas posmu uz to pašu augstskolu un to pašu programmu, tad domāju, ka man arī nekādu problēmu nebūs. Viņš visus dokumentus sakārtojis manā vietā, gaidu vairs tikai apstiprinājuma vēstuli, ka esmu uzņemta. Mani vecāki puisi nav dzīvē satikuši, bet viņi nemaz neprasa, lai es iepazīstinu, viņus nekad īsti mani puiši nav interesējuši. Viņus vairāk baida tas, ka droši vien finansiāli man būs grūti tur dzīvot, jo viņi man nevar iedot ne centa, kā arī pašai man pašlaik nav nekādu uzkrājumu, nemaz nerunājot par studiju maksu. Kā būs ar darba atrašanu paralēli studijām es nezinu, bet esmu optimiste, jo pilsēta ir ļoti liela un man ir diezgan labas angļu valodas zināšanas.

Tas bija viens no grūtākajiem,bet labākajiem lēmumiem manā mūžā - pamest visu un pārcelties uz citu valsti attiecību dēl.

Un gimenei bija dubultšoks,jo mēs esam no diametrāli pretējām valstīm un kultūrām. Bet tagad jau visi no nomierinājušies. :D

Hip.bone, bija kādas grūtības sākumā vai dzīve ātri nokārtojās?

DIO, savādāk nebūtu darījusi nozīmē nemaz nebūtu pārcēlusies pie sava vīrieša, ja nesanāktu atrast darbu pirms pārcelšanās? būtu izbeigusi attiecības?

Pirmajā laikā kā jau svešā valstī ( jāsaka gan,ka esmu UK ) , ne te ko zini,ne kur aiziet,kā bez rokām,bet tajā pašā laikā interesanti visu izzināt. Pirmo laiku līdz atradu darbu dzīvoju no saviem,mammas un drauga kombinētiem līdzekliem.
Pēc pāris mēnešiem pirmo reizi norāvos,kad runāju ar mammu pa telefonu... Lai gan tagad manējie zin,ka es te esmu laimīga,mamma ir bijusi ciemos vairākas reizes,satikusi draugu,redz,ka,tie šausmu stāsti nav patiesi. :D

O nē Donata,

man tas mīlas stāsts tāds mazliet savādāks :D Kad mēs iepazināmies viens ar otru, tas notika atvaļinājuma laikā kūrortā. Un mēs viens otram protams iepatikāmies no pirmā skatiena, bet nebija mūsu starpā nekas. Mana simpātija tajā laikā pazuda un tad pēkšņi viņš mani bija sameklējis Latvijā un piedāvāja man vilinošu piedāvājumu (manas koordinātes tika sameklētas caur resortu kurā uzturējāmies), tas vēl bija laiks, kad man bija beigušās ilgadējas attiecības, es biju tikko atplaukusi tā teikt. Un es gribēju un biju gatava mainīt daudz ko savā dzīvē. Un es piekritu piedāvājumam pārcelties uz saulaino Itāliju. Lēnā garā mans nu jau vīrs sāka izrādīt savas simpātijas vairāk un vairāk.. ak tas bija tik kolosāli viss sākums kā pasakā, Donata paldies par atmiņām! :)