Ja man nebūtu bijis sports es nezinu kas ar mani būtu, vēl pēdējie notikumi, es pat negribu domāt, ir tāda stadija, ka negribas vairs to ne pieminēt. Sports absolūti sniedz prieku. Vakar vēlu vakarā pirms pusnakts skrēju un visiem smaidīju, mašīnas stāvēja pie luksaforiem, cilvēki uz mani skatās, es pasmaidu un pamāju pretī, skrienu gar kafejnīcu kur logos redzu cilvēkus kas mani pamana, pasmaidu un pamāju, tas taču ir forši, pēc tam cilvēkos atplaukst tāds smaids. Esmu laimīga, ka tik viegli spēju kādam likt kādā mirklī pasmaidīt, tas ir fantastiski.